Tieši šodien man viņa pietrūkst tik ļoti. Varbūt tāpēc,ka visi pārējie mani šodien nokaitināja,bet varbūt arī nē.. Viņš tomēr ir mans miesīgs tēvs.

Tieši šodien es arī ieraudzīju kaut ko un sapratu,kas man vēl trūkst. Un tas ir.. kaut kas tāds,kam es īsti nespēju atrast pareizo vārdu. Kaut kas līdzīgs rūpēm.. Bet ne gluži. Viena tāda sajūta.. Jā,varbūt es katru dienu saņemu kaut ko tamlīdzīgu,kur tas ir ietverts,taču šoreiz (un vispār nekad) ar to es nedomāju kliegšanu uz mani par to,ka es kaut ko daru nepareizi vai kaut kā pārmešanu.. Šoreiz tas ir savādāk.

Es vienkārši esmu tik nogurusi no tā visa negatīvā, ka laikam mazliet sabruku .

+ Šis ir viens no tiem vakariem,kad es jūtos nenormāla,šausmīga,biedējoša,sveša,bet tomēr kā es pati.

..Kā jau teicu,es laikam mazliet sabruku. Bet ceru,ka rīt atkal viss būs labi.

Un man tas viss vienkārši bija jāuzraksta.