pirmais

un te nu es esmu. rakstu šo savu pirmo ierakstu šeit. iepriekš biju tur,bet tagad šeit. starpcitu,sveiki,prieks iepazīties,mani sauc Elīna!
ehh,nu ko lai saka-diena kā diena.
pamodos no žēlabainām kaimiņu dalmācieša Olivera gaudām. viņš gaudoja gluži kā vilks pilnmēness naktī,neskatoties uz to,ka bija pavisam jauks,saulains rīts. vienkāršs izskaidrojums-viņa saimnieki ir aizbraukuši līgot,un tāpēc viņam ir vientuļi. labi,ka vēl citi kaimiņi aiziet pabarot,bet īstenībā vajadzēja kādam viņu arī vest staigāt un vispār pieskatīt.un tad es iedomājos,ka es labprāt to varētu. es vienmēr esmu vēlējusies suni,bet man vienmēr ir bijuši kaķi. labi,nevar sūdzēties,jo snikers ir īpaši foršs,ja neskatās uz to,ka viņš kož kājās. bet nu,šoreiz par vēlu..
izdarīju visu,ko vajag un devos paspēlēt klavieres. starpcitu,es iemācījos pjaano starpspēli,un pati,nevis no kaut kādiem video,ha. itkā jau vareni. jā. tad oma man lika apgriezt krūmus,jo viņa nevar. dullā,roku taču salauza.. nu jā. un tā viņa tur man diriģēja kā man griezt un negriezt,kamēr es griezu. beigās tīri smuki sanāca,jā. un tad es devos iekšā,pie datora. nu jā. un tad atbrauca opis. iedeva naudu,jē. un jā,tad mēs braucām ciemos. pie Andželas. un tad es beidzot uzzināju kas man zvanījās. kaut kāds Māris,kuram ir 17 /a es domāju,ka 11,haha./ un stāstiņš jau labs,ieraudzījis mani viņas digitālajā,un tad kādu nedēļu lūdzies manu numuru,līdz izlūdzies,khe. vienkārši lulz.
okei,tad aizgājām līdz centram. pa ceļam tēlojām cacakōr-cacas un rēcām.bija jautri,kā jau visus šos gadus,cik ilgi viņu pazīstu. pazīstu viņu ilgi. un jā,mēs taču arī dalījāmies ar noslēpumiem,khe. nu,tie ir tādi noslēpumi no vecākiem,jo mūsu mammas ir labākās draudzenes.. jā. un tāpēc mēs esam pazīstamas jau 14 gadus. pazīstamas kopš autiņiem. un mums ir 3arpus gadu starpība,jā. un tad mēs aizgājām līdz dažiem. un jā. tad mājās.
un te nu es tagad esmu.
haha,tagad es smejos par savu tēti,kurš ir nolūzis uz dīvāna ar grāmatu rokās. latviešu-vācu vārdnīca. laikam uz vāciju brauks strādāt,ko? katrā ziņā,nevaru sagaidīt. jā,tieši tā..
atcerējos un atkal besī šis jautājums-ko tad īsti pa jāņiem? bļin,žēl ka tur-kautkur kautkas nodega,būtu bijis labi. nu jā,bet kaut kas vēl aši jāizjāsadomā līdz galam.
es gribu ēst. itkā. ir doma pagatavot sen neēstās tostermaizītes,jā. bet atkal jau - s l i n k u m s. tas galīgi nerullē.
labi,ir jau jūtams,ka īsti tā vairs nav ko teikt. tāpēc pagaidām attā,mazuļi.