slapjie ī krekli

es nezināju,ka ceļš uz baatu var būt tik garš un nogurdinošs,ja ārā cepī taka cepeškrāsnī. mdā. un tā nu es aizgāju. bija labi apēst saldējumu,jo tas bija tīīīk vēss. jā. tad mēs ar Amandu kādas 2 stundas cepāmies jūrmalā,domādamas,cik labi būtu,ja mums būtu kāds vēss dīlaitiņš un čipši un kāds,kurš to visu mums nopirktu un atnestu šeit. jā. ūdens šodien ir neparasti sīīīīlts,mm. un tad mēs aizgājām līdz Amandai,un tad es atklāju,ka mani mati izskatās vnk pēc d-sas un tāpēc es uztaisīju zirgasti. jā,Elīna,kurai nekad nav tā patikusi,to uztaisīja ar saviem matiem. un starpcitu-man iepatikās. karstā laikā baigi labi,tumšie mati sauli tik ļoti nepievelk,nu labi,pievelk,bet vismaz nav tik karsti,cik parasti. jā. tad mēs atklājām,ka peldkostīms ir izspiedis slapjumu uz krekla un jā,mēs kļuvām par slapjo ī kreklu īpašniecēm. /ja kādam neaiziet,tad ī-krekli ir tāpēc,ka tiem nav piedurknes kā t-krekliem,un mūsu krekliem nebija piedurknes,tātad tie bija ī-krekli,un slapjie tāpēc,ka tie bija slapji.jā./ un tad mēs kādas 20 minūtes sēdējām pie Lindas un mēģinājām viņu izvilkt laukā,bet mums tikai izdevās apēst šķīvi ar zemenēm. khe. un tad mēs gājām uz parku,pa ceļam satikām arī Speidžu un Boju. izrādās,ka visi parkieši iet peldēt,taka vecajos labajos laikos. /the old good times are back,yeah,baby./ un tā nu mēs gājām peldēt. ūdens vēljoprojām patīkami silts. un Kārlis taisīja to foršo delfīnskaņu un tā ņurkoja,kamēr pārējie mīza /nu ne jau burtiski,kautgan par citiem es nezinu/ un daži pat drebinājās. khe. bija jauki. tad Amanda,Speidža un arī Laura,kura pēc tam pievienojās,kaut kur pazuda. tā mēs-atlikušie /izdzīvojušie?/ tur palikām un parunājām pa šo-to. un Gailis izteica labāko ideju,kādu pēdējā laikā biju dzirdējusi-kad man būs piecdesmit,es uzspridzināšu kādu pilsētu kopā ar sevi,lai par mani atcerās,un teiktu-''tas kretīns,kas uzspridzināja ņujorku''. jā,bet viņš pārdomāja,un tomēr uzspridzinās irāku. tad gājām uz parku. Kārli griežamajā iegrieza līdz nelabai dūšai,man vēl kaut kāds truls video ir telefonā,jā. un tad mēs tur pasēdējām un gājām mājās. mājupceļš likās neparasti garš. un beigās,kad palikām divi vien ar Kārli,viņš man uzdeva jautājumu-ko tu darītu,ja tu būtu uz vientuļas salas un uz tās būtu vēl viena lezbiete? labs jautājums,labs. jā,vēl mēs tos 50 metrus kaut ko par šo apspriedām un tad jau viņš iegriezās pa labi,savās mājās. ehh,un tad es devos tālāk uz mājām.
un atkal-es pieeju pie datora un mans garastāvoklis s a b o j ā j a s. ieeju skype,paskatos kautko,un man sāk rasties aizdomas. njā,un tas liek manai sejai sašķobīties šādi --> :/ un pēc tam šādi --> :( un beigās vēl šādi --> ;( .. ideāli. tas jau var nozīmēt tikai vienu. un es nezinu kas būtu jāizdara,lai pierādītu pretējo. ak,jā.. un vēl šis tas liecina par kautko,kas liek manām aizdomām pastiprināties.. nu dooh,nu,es negribu raudāt. asaras jau saskrien acīs..stulbums. arrrrrgh! un man vairs negribas braukt prom no šejienes,varbūt tikai uz kādu laiciņu,bet ne pavisam. ha. un tagad man atkal šķiet,ka tām prombraukšanas domām ir tikai viens iemesls. iemesls,uz kuru man arī krīt tās aizdomas.. njā. nē,vispār divi iemesli,bet to otro var realizēt arī šeit..
fui,nu kā var vispār tāds pokemons patikt?.. ;D gfgfdgdgdg
varbūt arī ar tām aizdomām es izgāzīšos,bet aizdomas ir un paliek aizdomas. varbūt par šito visu arī es kļūdos,un tik asi dēļ dusmām,bet nu jā. un ko tu man padarīsi,ka tādas lietas iedomājos,es vienkārši esmu tāda.
man šķiet,ka visu tikko pārāk tieši uzrakstīju. bet nu nekas,derēs.
labi,mēģināšu domāt tikai labu. lai vai cik arī grūti nebūtu..
rītā laikam pie Gaiļa appīpāties ūdenspīpi. mmmmm,tik sen nav pīpāta. dievinu to lietiņu.
un ziniet ko es pamanīju? ka jūnijs smird. pagājušovasar arī jūnijs bija tāds-nekāds. un tagad,kad nāk jūlijs,viss sāk likties daudz,DAUDZ jaukāks. un tieši tad es pagājušogad sāku iet uz skeitparku,sastapu tos visus foršos/un,diemžēl,arī neforšos,bet nekas uz pasaules nevar būt bez līdzsvara/cilvēciņus un likās,ka sākās īstā dzīve. un,kā jau teicu,man vairs negribas braukt prom no šejienes tā,pavisam.. varbūt atkal gribēsies tad,kad uznāks lielā depresija un pamestības sajūta. njā.
man ir karsti,es gribu dzert un es tikko atcerējos,ka mani saldētavā gaida saldējums. attā,es dodos uz saldētavu.