Īsais

Nav patīkami pamosties ar burkšķošu vēderu un sajūtu,ka tomēr neko nevari ieēst.
Man uz divpadsmitiem itkā jābūt skeitparkā. Tas ir,pēc vienas stundas. Bet mani māc aizdomas,ka es būšu tikai uz vieniem. Man taču vēl jāpaēd. Un jāizdomā,ko vilkt. Un tad jāizgludina. Jāuzvelk mugurā. Jāsakrāmē soma. Un tad jāiztaisno mati. Jāizdomā,vai atstāt izlaistus,vai taisīt asti. Un tad vēl ņemat vērā,ka es varu pārdomāt un uzvilkt mugurā ko citu,vairākas reizes pārveidot matu sakārtojumu un tamlīdzīgi. Tad jāizdomā,likt tušu vai nē,jo es iešu peldēt,un tā nav ūdensizturīgā. Tad vēl tikai jāapskata sevi daudzas reizes spogulī. Un TAD es varu iet. Man ir slinkums to visu darīt,vienmēr ir bijis,bet es vienmēr esmu tikusi ar to galā,un nedomāju,ka šodiena būtu kāds īpašs izņēmums.
Labi,es nu dodos.