Pavisam bezjēdzīga diena bija,nu jau vakar. Visu dienu kaut ko,nebūt,tad pagarlaikojos skeitparkā,un mājās. Tik pat bezjēdzīgi kā tas,ka man ir vārdu savienojums,kuru nav kur pielietot. Tas ir,forever drunk. Dumji.
Mani šodien ļoti kaitina,ja istabas durvis ir vaļā. Pat nezinu kāpēc. Tā reti notiek. Un es ceru,ka tēvs rīt jau brauks prom,jo man jau krīt uz nerviem. Esmu pieradusi justies brīvi,bet ar viņu tas nesanāk. Un tas arī kaitina. Un vēl mani kaitina tas,ka kaut kur kaimiņos bija baigais tusiņš,un man vienu brīdi likās,ka tur dzied pats Viktors. Nu ne jau Lapčenoks (vai kā viņam tur),bet Liepājas Viktors,pulksteņu pārdevējs,kurš uzdziedās par pāris santīmiem. Labi,ka tagad tas ir beidzies,un dzirdu vien sienāžus un suņu rejas tālumā.
Kad viņi mūs ignorē,nīst,vai vēl ko,mēs sakam,ka visi mūs ienīst,vai nevienam mūs nevajag,jo tad mums viņi ir viss. Tā ir,skarbā patiesība.
Iedomājos par skolu. Tūlīt jau atkal būs tas viss,kas atkal liksies dīvaini. Agrā celšanās,skriešana uz skolu,atvainošanās par stundas kavējumu,kārtējais aizrādījums par ķiķināšanu un tamlīdzīgi. Arī mācīšanās,vismaz sākumā būs tā,diezgan cītīgi. Un īstenībā,man pret to skolu nav TIK milzīgas pretenzijas,bet,protams,labāk būtu,ja vasara turpinātos vēl un vēl,bet man lielākas pretenzijas ir pret ziemu. Es ienīstu aukstumu!
Ko Tu tur meklēji?
Gribu būt laukos,gulēt siena šķūnī,lasīt meža zemenītes,un itkā kliegt aiz sāpēm,kuras radīja nātres dzēliens. Vienkārši,gribu laukus. Nezinu kāpēc,bet gribu. Apnīk jau pilsētas pelēkā gaisotne,gribu ko košāku un svaigāku.. Bet vai es atkal dabūšu to,ko es gribu? Tā notiek salīdzinoši reti,bet tomēr,notiek..
Šodien iemīlējos dziesmā - Lifehouse - Storm. Ieklausies vārdos..
Un es atkal aizdomājos. Iztraucēja sienāzis,kurš šķietami sisināja uz pašas palodzes. Ak,un es jums vēlētos parādīt vienu super bildi,kuru šodien uzgāju deviantart'ā,
Elīna domā,ka ir ideāli.Nu gan,jāiet būs gulēt,jo drīz jau būs trīs naktī. Saldus sapņus!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru