No rīta.. Labi,vienos jau ir diena. Vienalga,man tas bija rīts.. Vienkāršāk sakot,uzreiz pēc pamošanās,es bija spiesta taisīties ātri. Un zini? Man nepatīk steigties,bet tas nekas. Ar mammu aizgājām līdz Ezerkrastam 2,tad līdz XL salai. XL salā satiku opi,kurš man iedeva piecus latus. Un tur mamma mani pameta,jo es tomēr gribēju aiziet uz baatu. Baatā nopirku šortiņus,kurus man jau sen vajadzēja nopirkt. Un vispār es nopirku rozā,lillā un gaiši zaļu nagu laku,rakstāmlietas,baterijas un patiešām jauku penāli. Tad izdomāju noiet gar skeitparku,kur neviena gandrīz nebija. Satiku tikai Aleksi,Reini un Emīlu ar kalnīgajiem. Nu,neko,gāju mājās. Atlikušo dienas daļu dedzināju vīraka kociņus,lietus laikā skrēju dārzā,aplīmēju blociņu un sakārtoju rakstāmgalda atvilknes un skapīti,pafotogrāfēju ar savu mēslu.
Tagad man viss ir tik ļoti vienalga,ka es labāk gribētu mācēt paklusēt,savādāk varu visu,visu sačakarēt. Un es to negribu,jo zinu,ka vēlāk man nebūs vienalga.
Domāju vienu lietu,kuru man jau sen nevajadzētu domāt. Vajadzēja,nevajadzēja,vajadzēja,nevajadzēja,vajadzēja vai nevajadzēja? Ahh..
Dažreiz gribās vien pagriezt pasaulei muguru un..
..uzspēlēt klavieres
..uzspēlēt klavieres
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru