No sākuma parkā bija tāda tukša,dumja garlaicība. Labi,tad aizgājām pie Sabīnes,un tad atpakaļ. Es arī gribētu dzīvot turpat,pie parka,kā viņa. Bet nē,es dzīvoju kaut kādā ezermalā,kur ir daudz suņu,kuri gaudo kad nevajag. Bet tā,bez tiem suņiem,būtu labi.
Šodien uz jūru biju tikai vienu reizi. Medūzas ir pazudušas. Ūdens pirmo reizi šovasar sākumā vienkārši saldēja,bet es neesmu nekāda švakā,lai tāpēc atteiktos no peldēšanas. Vienu brīdi ņurkojot gandrīz paliku bez savām peldbiksītēm. Hi,hi. Un tad mēs pajokojāmies ar Valteru,viņš skrēja uz jūru meklēt bikses,kuras mēs bijām noslēpuši un pēc tam uzmetām kokā. Laimīgs viņš nebija,haaa.
Atkal man pazuda bilde,un es neatceros,kas īsti bija parkā pēc tam. Nē,es esmu pilnīgā skaidrā šodien,vienmēr,bet man tā gadās,ka es vienkārši neatceros.
Pašā vakarpusē atnāca Viktors,kurš atkal jau uzdziedāja un piedāvāja pulksteni,kuru nopircis Lietuvā pa 2,50,bet pārdod pa 5. Kad puikas prasīja,kā viņš tur tika,viņš rāva vaļā savu operu. Tas bija smieklīgi. Bet pēc tam viņš apgalvoja,ka tur tika kā putniņi,ar spārniem. Viņš to teica,tizli vicinot rokas. Un beigās uz fakuci viņš atbildēja ar laimīgu mājienu,tas gan bija smieklīgi-dumji.
Nāvi odiem,viņi ir ļauni,visas kājas sakostas. Un es negribu siltās dienās staigāt ar garajām biksēm,man patīk,ja manas kājas ir brūnas,un ja nav karsti.
Ak,un esmu iejutusies normālā dienas režīmā. Aizmiegu ap divpadsmitiem un ceļos ap desmitiem,vienpadsmitiem. Uzreiz jūtos labāk,kā cilvēks,nevis kā nekas.
Uzliku skaipā tādus pašu teksta fontu,kā te,baigi feini izskatās. Vī.
Rīt es pazūdu,pie Andža. Cerēsim,ka ar mani viss būs labi. Un ar citiem arī. Hi,hi.
Un par virsrakstu,to teica Emīls vienu dienu jūrmalā. Jā.
Rekur viena bilde,apmēram pusgadu veca. Var redzēt,jo esmu līķa bālumā,bet man patīk tās brilles,kuras šodien atradu. Viņas,tiesa,ir diezgan izjātas,bet baigi jaukās.
Tagad es iešu iespējams vēl kādu rokassprādzīti uztaisīt,divas jau ir. Tad vēl kaut ko,neko. Un tad gulēt.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru