Tikko pļautas zāles smarža

Nelielās skumjās un mazās dusmās ietīts bija rīts,kas šķietami turpinās vēl tagad,tikai bez tām. Ir jau diena,bet neliekas,jo nav nekādas atšķirības. Tik pat drūms un apmācies,kā pirms stundas,divām,trim. Tāds pats arī mans prāts,bet ik pa brīdim tajā ielaužas iedomāti saules stari,kas drīz pazudinās drūmumu. Pavisam mazliet,bet līst.
Arī šajā pelēkajā dienā var saskatīt pozitīvo,vismaz man tas izdevās. Manā dārzā šodien smaržo pēc tikko pļautas zāles,un ir tik jauki pastaigāt pa šo slapjo,maigo zāli ar basām kājām. Lietus tomēr ir patīkama dabas parādība,ja to aplūko no labās puses.

Es pat labprāt ietu laukā,bet neviens taču negribēs līst ārā tik nejaukā laikā. Visi ir no cukura. Es tikai tad,kad izskatos pārāk labi,lai ļautu lietum to sabojāt.

Bet nu,šādās garlaicīgās dienās man gribās ātrāk skolu. Es labprātāk sēdētu matemātikas stundā,mēģinādama ieurbties uzdevumā,un klausīties skolotājas jancīgos izteicienus. Un vispār es gribu jaunus klases biedrus. Viens būs,Otto,bet es viņu jau pazīstu,un tas nav tik interesanti. Gribu vēl.. (šis arī izklausās jancīgi)

Vispār esmu gulējusi četras stundas,jūtos izgulējusies,bet acis kaut kā verās ciet. Bezgala jocīgi un pretrunīgi. Visu nakti gruzījos,bet labi,ka Andrejs ar mani čatoja,tāpēc nebija tik traki. Es esmu seksīgā virtulīte-izvirtulīte un viņš ir sportiskais rausītis. Pilnīgs bezsakars,bet nu jā..

Viens solis..

Flyleaf - Broken Wings