Ceturtais

Es vēl nekad neesmu bijusi tik slinka,kā šorīt. Ļoti daudzas reizes es nospiedu modinātāju,līdz pamodos stundu vēlāk. Sataisos un eju.

Sporta diena bija diezgan nejēdzīga,kā jau katru gadu. Tās pašas,un arī citas nejēdzīgās stafetes. Es trijās izgāzos,un man apnika,tāpēc es izbeidzu savu līdzdalību. Mēs palikām trešajā vietā,diezgan progresīvi ņemot vērā to,ka mēs bijām ātri,bet neprecīzi.

Biju pie Otto. Viņš man ļoti kasīja muguru,bet es ļoti gribēju ēst. Mana vēdera burkšķēšana izjauca klusumu istabā. Tad mēs gājām laukā vēl ar Gustavu. Lai nu kā (hehe),bet bija jautri. Un mēs savā ziņā iedvesmojām Gustavu.. Kādu dienu Otto pagatavos rīsus ķīnas mērcē,bet es Ķīniešus rīsu mērcē.

Bez tam,man bija mazie sporta šorti šodien,tāpēc arī daudzas vecas tantiņas uz mani skatījās. Noteikti šausminājās,cik īsi vai nepiemēroti tik ''aukstam'' laikam. Es arī atradu to skropstu tušu,bet iespējams,ka pazaudēju savu mīļāko rokassprādzi. Hmm..

Ejot mājās satiku dažus cilvēkus,kuri pamatīgi man 'iedeva pa nerviem'. Pārāk primitīva domāšana viņiem. Un ja arī viņi zinātu kaut ko.. Vai tad pārāk labi draugi nevar atļauties mazliet vairāk? Protams,ka var. Tikai daži to nespēj sagremot.

Starpcitu,ja kāds kaut ko patiešām nespēj sagremot,tad tā esmu es,un gremojamais ir tās bulciņas man uz galda..

Es paliku ar atkārušos žokli,kad ieraudzīju ko mamma ir izdarījusi ar saviem matiem. (Jā,ekstrēmās pārvērtības) Viņa bija pie friziera. Viņai bija tumši sarkani mati,bet tagad ir kaut kas uz blondo pusi.. Pustumsā nevar redzēt,un viņa jau ātri iegāja gulēt.

Man ļoti sāp galva,nāk miegs,un es gribu gulēt,lai varētu rīt normāli funktierēt. (Dīvains vārds,bet piemērotāku vārdu šobrīd es nezinu.)