Tā tas ir,

Ceturtdien jutos visai nedzīva un vēsturē gandrīz aizmigu,bet vakar dabūju trīs foršas atzīmes,vienu no tām tikai par diviem nieka vārdiem. Un vācu valodas skolotāja bija šokā par mani,ka es esmu tā saņēmusies. Katrā ziņā,skolai nav ne vainas,ja vien nebūtu tie mājasdarbi.. Un ja man pirmdienās nebūtu deviņas stundas.

Vēlāk manis ieplānotā 'neko-nedarīšanas' piektdiena pārvērtās par tādu kā 'pārgājienu'. Pie Bernātiem. Nostaigāju vismaz 20 vai 30 km,bet kājas nesāp. Vienīgi miegs nāk,bet teltīs taču reti kad var normāli izgulēties.. Un manas gadu vecās bikses tika pie diezgan jauka cauruma pakaļā, Bet bija jautri,man patika. Un bildes arī man būs - diezgan kriminālas..

Pašlaik ir 17:32 un es itkā gaidu zvanu,čillojot ar Nirvanu un mājas cepumiem. Es ceru,ka man nepiezvanīs tad,kad miegs būs mani pieveicis.. Jo tad es nekur netikšu pat pati pret savu gribu.

Es šodien ieraudzīju,kā rudens satikās ar vasaru. Saule vēl silda,tai nav žēl,bet zem kājām čaukst jau pirmās dzeltenās lapas. Man ir sajūta,ka ar vienu kāju vēl esmu vasarā,bet ar otru jau rudenī. Vienalga,ka skola,vienalga,ka pleci svilst,vienalga viss,es stāvu tur,un ļaujos vējam..