Uh,

Ar vēljoprojām nedaudz apreibušu skatienu lūkojos monitorā. Šonakt,jā.. Bija vienkārši jautri. Arī pirms tam bija interesanti (baigie skati jūrmalā un pilnīgi dumji menti),bet nu jā. Karote ir mans niknākais ierocis,manas šķiltavas mainīja krāsu,es garšoju pēc apelsīniem,un man nepatīk pamosties ar degunu kādam mugurā. Ir vēl,bet es tagad neatceros,jo man nav spēka atcerēties. Tagad man ir slikti,auksti,un es gribu gulēt. Iespējams,ka es arī jūku prātā. Un tās daudzās domas liek man muļķīgi smaidīt. Lai nu kā,nekāda gulēšana man vēl nespīd,jo man vēl jāizmācās,jāpārraksta.. Kā man rīt negribas uz skolu! Vienkārši nav spēka šobrīd gribēt. Vēl bioloģijā kontroldarbs.. Nu fui. Es labāk turpināšu ostīt visu dienu savu jauno ķermeņa losjonu ar ķiršu un muskatriekstu aromātu.