..

Eju pa trotuāru,ierāvusies džempera kapucē un jakas piedurknēs. Tik ļoti gribas vasaru. Pie tam,šodien liekas,ka līst,bet nelīst. Nē,tas nav slapjums,tas ir vienkārši tāds noskaņojums. It kā man būtu lietus mākonis virs galvas,kurš man seko,gluži kā filmās. Viss šķiet kaitinošs. Es gribu pateikt visu,bet es nezinu ko.. Tāpēc es paklusēšu un padomāšu. Ko es vispār gribu? Vai man to vajag?
Vārda diena bija forša,un tā pierādīja,ka īstai jautrībai pietiek ar kaut tikai trīs īstajiem cilvēkiem,un cilvēks,kurš teica,ka nav jautrības bez alkohola,ļoti rūgti maldās. Vakardiena gan bija mazliet savādā miglā tīta (fortos,bildē pa kreisi,tumsā ir tiešām baisi,un foto nav mūsu),bet tas ir cits stāsts,kuram neviens neticēs. Vakar un šodien man sāp presīte,gan no presīšu taisīšanas,gan no smiekliem. Cilvēki tik tiešām nebeidz mani pārsteigt. Piedodiet,bet stulbi. Un vispār.. Kāpēc gan man tas būtu jācieš? Es pasmiešos,un ja vajadzēs,aiziešu.
Gribu piektdienu. Drīz būs.