
Es to visu jau zinu,jau paredzu,bet pēc tam tik un tā pārdzīvoju. Tā ir vienmēr,par visu,un es teikšu tā,ka man šīs vilšanās nemaz nepatīk. Lai nu kā,esmu priecīga par to,ka sniegs vēl nav ticis līdz Liepājai,taču citur vēl ir pāris centimetrus bieza kārta. Jāpaspēj vēl iekrist kādā lapu kaudzē,vēl tas nav izdarīts.. Un vēl mani priecē tas,ka aiznākamnedēļ jau ir brīvlaiks. Pašlaik es mēģinu atrisināt kārtējo ģeometrijas uzdevumu par rombiem,dzeru tēju un vēlāk laikam iešu laukā ar Speidžu. Aukstums mani tomēr neattur,jo īpaši tad,kad atceros,cik vakar laukos bija auksti,kad lasīju ābolus. Arī tad,par spīti aukstumam,izbaudīju rudeni. Un mēģināšu to darīt vēl.
Un šonakt dīvainu sapņu nebija,melna bilde.
Lai nu kā,paredzams ir viss.
2 komentāri:
ne viss ir paredzams, un viss nestāv uz vietas...ir lietas kas mainās.
vairāk vai mazāk,es paredzu visu,kas notiks tālāk ar mani,neņemot vērā lietas,kas mainās,ļoti daudz kas laikam atkārtojas?
Ierakstīt komentāru