Laikam

Ja tu palaid garām,tad tu neapdzīsi un nepasteigsies priekšā,lai otrreiz nepalaistu. Tikai tad,ja apstāšos,bet es parasti nebremzēju. Laikam..

Gudrākās domas nāk ārā sēžot vannā,bet kad izkāpju no tās,tās visas pazūd. Tā vienmēr ir,taču pēdējā laikā ir īpaši,jo man šīs domas mēdz nākt ārā arī iedvesmojoties kaut no diviem vārdiem. Es atkal sāku domāt par visu,bet pozitīvāk,elpa pat mazliet aizraujas..

Es braucu tramvajā,bet nevis parastā,bet divreiz platākā,ar ēdnīcu un galdiem. Es tur biju ar Speidžu un vēl vienu meiteni,neatceros kādu. Pēc kāda laika viņas apsēdās tālāk,it kā mani nepazītu. Noraustīju plecus,un pasūtīju karbonādi ar kartupeļiem,un tad atklāju,ka man ir tikai mazliet sīknaudas. Pārdevēja paprasīja manu telefona numuru,lai es vēlāk varētu atdot naudu,un es apsēdos viena pati pie galdiņa un ēdu. Šķita,ka visi uz mani lūkojās,un beigās mēs nonācām galapunktā,pie kādas vecas,lielas ēkas,kura atgādināja sandaļu fabriku,bet īstenībā tā bija policijas ēka. Tur staigāja daudzi policisti un vēroja mani,tas mani biedēja,un mēs no kaut kā mukām,kaut arī neko nebijām izdarījušas un neviens mums nedzinās pakaļ. Mēs skrējām pretī tumsai..
Pamodos,un sapratu,ka tas ir kārtējais sapnis,bet šis jau mani biedē ar savu pārlieko dīvainību.

Jā,tomēr šodienas misija atcelta uz pagaidām nezināmu laiku. Un jā,rīt,jeb pareizāk sakot,pēc pusstundas ir mana,mūsu diena. Bet tas ir pēc,pirms pusstundas man jau sen bija jābūt gultā. Eju labot šo mazo kļūdu.