Labrīt,esmu mājās! Un negaidīts pagrieziens,kurš nāk par labu. Pārāk labi. Rozā brilles,caur kurām pelēkās debesis šodien šķiet tirkīzzilas. Vienu brīdi apsvēru domu iet kā kāda maza meitenīte,kuru redzēju vienu dienu - viņa devās uz skolu ar iespaidīgi rozā princešu mugursomu,priecīgi palēkdamies. Man šķiet,ka viņa tā nolēkāja visu ceļu,jo vismaz kamēr es viņu redzēju,viņa leca.. Tik priecīga es biju,taču reizē arī pārāk nogurusi,negulējusi un neēdusi,jo man negribējās. Vēljoprojām esmu priecīga,pavisam priecīga..Starpcitu,meža zemeņu tēja garšo vēl labāk,nekā vienkārši zemeņu.
And never say never..
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru