Vakardiena bija nepierasti silta. Šķita,ka ir pavasaris ar krītošām,dzeltenām lapām,nevis rudens. Runas par zvaigznēm,kurām izdegušas spuldzītes un liela,nikna suņa rūcieniem,kas patiesībā bija kāda tāla auto skaņa,kurš driftēja trijniekos pa trasi. Kāds nolēja manu somu ar šņabi,tikai es īsti nezinu kas. Puķīte Silvija Dille un puķīte Spilvas mērce kaut kāda. Klāviņam ļoti patika Silvija.[..] Es pazaudēju cimdus kaut kur tur,bet ceru,ka tie atradīsies. Pa nakti daži krāca tā,ka virtuvē varēja pat dzirdēt. Un tagad es esmu zināma arī kā 'Elīna ar rūtaino kreklu',vismaz Uģim. Ja neņem vērā,ka man vienu brīdi viss kaitināja un mazliet ilgi bija jāgaida līdz pirmajam autobusam uz Liepāju,viss jauki. No rīta bija ilga vārtīšanās pa gultu pie Speidžas un pelmeņi.
Ja pēc ballītes šķiet,ka gulēsi veselu nedēļu pēc tās,tad tā ir izdevusies. Un man tā šķiet. Tagad gribu tikai gulēt,minerālūdeni un savus vismīļākos pelmeņus. Galvā vēljoprojām skan vakar tik ļoti iemīļotais AC/DC - T.N.T. un šonakt laikam ir jāpagriež pulkstens tā,lai var gulēt stundu ilgāk.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru