Pulkstens jau ir trijiem pāri,bet es vēljoprojām esmu kā tikko izlīdusi no gultas. Miegains skatiens,izsmērējusies nenotīrīta vakardienas skropstu tuša,izpūruši astē savākti mati.. Un man pavisam drīz tas ir jānovērš,jo Laura atkal brauc uz Liepāju un man jāiet laukā. Nesaku,ka man tas nepatīk,man vienkārši ir slinkums un jāsāk saņemties. Vēl - es nevaru izdomāt,kādā veidā lai iemācos to ķīmijas tabulu. Un man jau apnīk,ka man otro nakti pēc kārtas zvanās kaut kādi numuri. Uzzināju,ka pirmais pieder Tomasam,bet kam tas otrs? Katrā ziņā,otra numura galā izklausījās pēc kaut kādas skuķes,un viņa abas reizes nolika. Bet kas to lai zin.. Ja tas tā ilgi turpināsies,es mainīšu numuru. Varbūt.
Man ļoti pielipa
The Cranberries - Zombie un ļoti iepatikās
Adiam Dymott - Pizza.P.S. Palasīju vecākus ierakstus,tā interesanti palika. Viss ir tik ļoti mainījies. Gan plāni,gan domas,gan lietas,gan arī es pati. Bet viss,kas notiek,notiek uz labu,un tam es nu ticu pilnībā.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru