Sniegs jau ir mazliet pāri potītēm. Sākumā grūti pierast,bet pēc tam jau manas kājas darbojās kā sniega lāpstas. Tā nebūt nebūtu tā lielākā problēma,jo lielākā problēma ir tikt mājās no skolas bez izvārtīšanas. Ir divas iespējas - mukt vai arī gaidīt,kamēr visi vārtītāji aiziet prom. Šodien es gaidīju. Mēģināju mukt,bet man pat nesanāca pamēģināt. Viens solis ārā pa durvīm,un
- ōō,re kur Baltiņa!
- izvārtam viņu beidzot!
- Elīnāāaaa..
..un es ieskrēju atpakaļ skolā. Pusstundu vēlāk pēc stundu beigām,es veiksmīgi tiku ārā.
Man ir mandarīni un viss ir ļoti jauki,tikai man nepatīk,ka šajā sniegainajā laikā ir arī liels vējš,jo liels vējš ar sniegu nesader kopā,bet ko tur var gribēt.. te vējš ir vienmēr. ja neskaita retās bezvēja dienas.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru