55555555

Es neko daudz neatceros.
Pa ceļam viņa daudz,daudz runāja un ik pēc minūtes apvaicājās tam zēnam (mums nav ne jausmas,kas viņš tāds bija,bet viņš mūs pieteicās pavadīt) vai viņš nenosals un nevēlas iet atpakaļ. Drīz vien viņš tā arī darīja. Tad viņa runāja vēl vairāk,līdz mēs paslīdējām un iekritām kupenā. Tad viņai sāpēja deguns,jo es viņai uzkritu mazliet virsū..
Bet šorīt.. šorīt deguns sāpēja man.