ē,nu es tikai cenšos uzmundrināt sevi

skatos pa logu. redzu skumju novembri,kaut gan ir marts. taču par spīti tam un ilūzijai par to,ka viss iet uz leju,es turpināšu smaidīt un priecāties. kāpēc gan ne? esmu vēl jauna,galīgi zaļa un ar mani viss ir kārtībā,man ir draugi,man ir nākotne,man ir ko darīt un tūlīt arī jau būs pavasaris. man ir arī neciešama klase,mazliet neciešama ģimene,neizturama latviešu valodas skolotāja un nepārvarams slinkums,bet nu un? dzīve turpinās!