Plaukšķinājām rokas,aizrautīgi runājām un priecājāmies par skaisto skatu aiz loga

Pavasaris smaržo saldi, ne parasti saldi, bet gan īpaši saldi. Te kā tikko no papīrīša iztītas ledenes, te kā visjaukākie ziedi.. Ar katru elpas vilcienu savādāk. Un tu nemaz neiedomājies man pavaicāt, kā es to zinu,jo atbilde būs tāda,kāda tā ir - es to sajutu. Tāpat arī beidzot to sadzirdēju - kā putni čivina un kā siltais vējš pūš gar ausīm.. (Cik tomēr reizēm ir labi,ja visas austiņas saplīsušas un tu dzirdi ko vairāk par tik labi zināmajām dziesmām..) 

To laikam lieki piebilst,bet šī diena bija lieliska. Vienkārši tik burvīga! Patiešām, man šķiet, ka šī bija tā diena, kuru es gaidīju šos ilgos, drūmos mēnešus.. Tie šķita kā mūžība, taču tagad šķiet, ka šī mūžība ir ātri pagājusi. Šķiet, ka tas bija tikai ilgs sapnis.. un tagad esmu pamodusies no tā.

Tik sen nebiju sēdējusi kāpās, veco un muļķīgo atmiņu vietās, atcerējusies visu, tik ļoti par to smējusies un izjutusi siltos saules pieskārienus. Sen nebijām arī tik aizrautīgi runājot plaukšķinājušas rokas un priecājušās par skaisto skatu aiz viņas balkona loga..

Arī vakara tumsā pavasaris nezūd. Kad iegriezos savā ielā,bija savādāk nekā parasti - klusums, siltums, smaržīgums, prieks, pat peļķes šķita mazākas. Tad es sapratu, ka pilnai laimei vēl tik viņa trūkst.

Tas viss mani ir tik ļoti iedvesmojis!

Un es varu paziņot,ka es esmu atpakaļ. Pavasaris mani ir pamodinājis.