Šī diena ir tik pat pelēka kā vakardiena,taču cenšos saskatīt visur pozitīvo. Neredzu lietu,kas līst,tikai dzirdu tā sišanos pret palodzi,kas uzreiz liek patīkamai nostaļģijai par vasaru pārņemt mani. Neredzu nomācošo miglu,redzu tikai to,ka sniegs ir tik pat kā pazudis. Bet īstenībā.. īstenībā nepavisam nav tā,ka neredzu - es tikai izliekos,jo es redzu visu. Katru detaļu,katru skatienu,katru,katru.. visu. Un dažreiz gribas,kaut es redzētu mazāk.
Vienīgais pozitīvais sīkums,kuru patiešām šodien redzēju,ir beidzot atrastie puķainie kurpju šņori. Tik smieklīgi un dīvaini,tāds sīkums,bet kaut mazliet patīkams un diezgan jauks.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru