Viens vienīgs teikums un komentārs riebīgi smejošā tonī par man sāpīgu tēmu un visa diena pagalam. Cenšos tagad to kaut kā uzlabot,bet nu ir tā,kā ir.. Nekas nav mainījies,nekas neiet uz priekšu vai atpakaļ,viss ir tāpat - es vēl joprojām domāju,domāju un domāju.. un lai arī ko es neizdomātu,manī vēl joprojām ir sajūta,ka nekas vēl nav beidzies..
Tagad ir 17:01,līdz kora mēģinājumam atlikušas 59 minūtes. Dziesmu vēl neesmu iemācījusies,bet cenšos.. Vispār koris pēdējās dienas man ir padarījis visai aizņemtas,bet man tas pat patīk.
Un es tikko sapratu,ka šodien man visur rēgojas skaitlis 42. Ko tas diez nozīmē?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru