9

Es sapratu. Es pati sevi moku ar visām tām domām un visu to.. bet man ir bail. Tieši tāpēc es biju tik nomākta vakar,aizvakar un visas iepriekšējās dienas.. Taču tagad tas mazliet ir pārgājis. Tagad es sēžu un šūpojos savā krēslā,dziedu līdzi mīļākajām dziesmām un jūtu,kā saule mani silda caur loga stiklu. Es smaidu un vispār - ir tāda harmonija,kā vēl nekad,vai arī ļoti sen nav bijusi. Viss mans pozitīvisms atgriezās vakar vakarā. Bija ļoti jauka pasēdēšana un tā. Tas viss atgādina par pagājušās vasaras beigām.. Tie bija jauki laiki. Un vakar es atkal apzīmēju Otto muguru,kā arī man atkal virs krūtīm ir uzzīmēts kaut kas līdzīgs pedolācim (:D).. Vienkārši tas viss ir tik jauki. Es jūtos gandrīz laimīga. Un es zinu,ka viss būs labi. Ja arī ne,tad manas cerības tagad ir daudz lielākas par jebkurām bailēm un stiprākas par jebkuru nepareizo domu.