un atkal

Tas vairs nav normāli,es atkal sēžu mājās un mocos ar klepu. Pat pagulēt nevar,kur nu vēl kaut kur iet,tas man vispār šodien ir liegts. Mamma mani mazliet apkalpo - pienes zāles,tējas,nesen aizgāja uz veikalu pēc jaunā taisnotāja un vīnogu sulas. Mīļi. Kamēr viņas nav,es atļaujos uzgriezt mūziku uz skaļāko un dziedāt līdzi no visas sirds un  neveselā kakla.. Bez dziedāšanas laikam vairs nevaru nemaz..

Es iedomājos,cik mammai būtu viegli mani sazāļot. Viņa man vienmēr atnes kaut kādas tabletes un liek iedzert,un tikai pēc tam es paprasu,kas tas īsti ir. Bet es zinu,ka viņa to nedarīs,jo viņa ir mana mamma un es viņai uzticos.

Bļāviens,bet man nav laika slimot,jālabo atzīmes! Sportā 3,4 nekam neder un vidējo vajag virs 8,nevis 7,8.. Gan jau,ka citi manā vietā būtu laimīgi tāpat,bet ne es. Man nekad nebūs gana.. varbūt.