sarkanas bantītes,sarkanas bantītes

Melns,melns,melns un sarkanas bantītes matos. Ar bantītēm tikt galā bija visai grūti un sarežģīti,bet jā,mēs to izdarījām,kaut arī mana bantīte izskatījās pēc 'fail',tomēr es to tādu arī ieliku matos. Aizgājām,nostājāmies,es pirmajā rindā un pašā vidū,trīcošas kājas,neīsts smaids,taču paskatoties uz otro rindu labajā pusē,smaids kļuva īsts. Tur sēdēja Dāvis un Signe,un es gandrīz sāku smieties,jo Dāvis ļoti smieklīgi,bet jauki smaidīja. Tad viss sākās,ievilku elpu,centos smaidīt un.. bija labi. Varējām labāk,bet bija diezgan. Tikai vietām mana balss notrīcēja līdz ar mani,jo man bija neliels uztraukums. Noteikti vēl bija daudzas lietas,kuras es nepamanīju,piemēram tas,ka es ar savu skatienu dažus cilvēkus esot bezmazvai nogalinājusi,tikai tas laikam nebija apzināti,jo es neatceros,ka būtu viņus vispār tur redzējusi..

Un vēl palikušais vakars ar Signi un Dāvi smaržoja pēc vasaras. Un uzzinādama,ka mums atkal ir pirmā pakāpe un mēs tiekam tālāk,es no priekiem iespiedzos un tad bija baigā samīļošanās. Vēl tagad noskaņojums man ir ļoti jauks,tikai visu bojā tas,ka rīt ir septiņas mokošas mācību stundas.. Ātrāk brīvlaiku,nu lūdzu!