jāņi

Jāsaka,ka bija labi. Pat pārāk labi,bet varēja būt arī vēl labāk. Atmiņā ir palikušas pārāk daudz lietas,lai uzrakstītu,bet es pateikšu,ka autobusā bijām ļoti saspiesti. Mums bija vislielākā telts. Es beidzot cepu zefīriņus uz ugunskura,man sanāca un bija garšīgi. Mani sauca par Žeņu. Mārtiņš nedaudz uzgāzās uz telts un tāpēc mums izlija spraits. Alus nekad nebija garšojis tik labi. Manis dāvinātais Beates kečups bija ass,bet labs. Otim normāli iešāva un viņš darīja daudz muļķības,piemēram,skrēja pakaļ Laimiņam ar tukšu alus pudeli un karājās pie tilta margām. Dāvis mani ķēra,kad negribēju peldēt,un nopurinājās kā slapjš suns. Kārlis bija ļoti jautrs,par ko man lielais prieks. Madara pazaudēja telefonu un atrada. Madaras fotoaparāts forši pīkstēja. Dāvis pazaudēja cigaretes un es tās atradu. Mēs fotogrāfējāmies un fotogrāfējām diezgan daudz. Mēs gājām uz benzīntanku un nopirkām tur aizvēsturiskos plāksterus. Otis tēloja manu miesassargu. Man likās,ka pa šoseju brauc trešais autobuss. Pa pļavu skrēja melna vista,kura Signei izskatījās pēc lapsas,taču īstenībā tas bija melns kaķis. Mēs dejojām polku un mums izdevās. Mēs arī dziedājām. Es pazaudēju savu auskaru. Pēdējās dienas rītā veidojām interesantu kečupa konstrukciju.. un jā. Pārējais lai paliek mūsu atmiņā.. un bildēs.