Kopš bīčiem laikam nekas grandiozs nav noticis. Nogulēju visu nākamo dienu, no pusseptiņiem rītā līdz pusvienpadsmitiem vakarā. Tad līdz pussešiem rītā nosēdēju pie datora un atkal pamodos mazliet pēc divpadsmitiem. Vēlāk devos laukā un pie Andža. Šoreiz pa mierīgo - ūdenspīpe, alus, mūzika un tā. Vienkāršs čilliņš. Otis lieliski dziedāja karaoki. Vēl mani gandrīz iemeta dīķī un atāķēja manam divstrīpu krūšturim gandrīz visu,ko var (nepārprast neko) . Es runājot lieliski izvēlos no šūpuļtīkla. Kāds ne pa tēmu sāka vemt. Un mēs ēdām pankūkas. Bija jauki.
Šodien ar mammu bijām iepirkties un es beidzot atradu kādu jauku, zaļu kreklu. Tagad sēžu šeit un ārā līst, ducina pērkons.. Es mīlu šādu laiku,ja vien tas neuznāk nelaikā.
Un es šonakt sapņoju, ka dzīvoju milzīgā mājā, man bija milzīgs datora monitors, kurā es lasīju Alvja blogu (:D) un es mācēju pārvietot priekšmetus ar domu spēku. Tas viss bija tik reālistiski.. Laikam tāpēc, ka sen neko vispār nebiju sapņojusi. Laikam es patiešām atgriežos..
8 komentāri:
Tagad jau laukā stūlbs laiks, nevar neko ārā padarīt :( Karstumu, saule, jūra - mm!
Arī fakts, vajag sauli :S
Tu esi viena no tiem retajiem cilvēkiem, kas man liek atgriezties Liepājā. Laiks pavadīts forši, bet man sāk apnikt Liepāja veco dēļ. Still, gribu redzēt Tevi.
Awwies! Man prieks. Jā, es saprotu, bet gaidu Tevi atpakaļ. Un iespējams, ka ar Speidž drīz aizbrauksim pie jums :)
Atgriezies? Kā to saprast?
Es zinu,ka ir cilvēki,kas sapratīs ko es ar to domāju,un man ar to pietiek. Ja nesaproti,tad nevajag arī.
hmm. nē, veljoprojām tā īsti neesi atgriezusies. vnk būs jāiepazīstas ar to jauno meiteni.... hehee
Pacietību vai arī.. jā.
Ierakstīt komentāru