bla bla bla, nudien, virsraksti vairs nav mana stiprā puse

Ir noticis.. daudz. Īstenībā nē, bet nav jau arī tā, ka nekas nebūtu noticis.
Bet vakar mēs beidzot satikām Oti un viņš mums pastāstīja daudz. Tas lika aizdomāties un pārdomāt visu, un arī iedvesmoja mani īstenot manas iepriekšējās domas
Pirms tam man bija vēl viena kaislīga nakts pie Roberta. Šoreiz krāca viņš. Bet nenormāli smējāmies mēs abi.
Un tajā pašā vakarā, pirms es vēl biju pie Roberta, vispār bija jautrība.. Viss sākās ar to, ka satikām Agnesi pie ''Pūt vējiņiem'' , kur notika tā putu ballīte, kura bija reāls fails, jo tur esot bijuši labi ja 50 cilvēki.. Labi, ne par to. Tad mēs kaut kā runājām ar viņu, viņām, visiem.. Un nonācām pie Leldes. Nevaru nepastāstīt arī to, ka tur bija divas pilnīgi piedzērušās meitenes.. Jā, tas bija stulbi. Piedzerties ir stulbi. Pēc tam vemt ir ļoti stulbi. Vēl stulbi ir daudz pīpēt. Un vēl stulbi ir cilvēki, kuri to dara un domā, ka tas ir nenormāli forši. Jo tā nav.
Jā, šķiet, ka Elīnai kaut kas ir apnicis.. un viņa jūtās tādā kā pārejas periodā. Vai arī.. nezinu. 
Lai nu kā, tagad mazliet uz blakustēmu - es šodien izdomāju, ka laiks atteikties no sliktajiem ieradumiem. Un kādu dienu derētu arī paskriet. Un.. vēl daudz ko.
Jā.
Un vēl nedēļa, divas dienas un..

Citi to sauc par suicide season, citi vienkārši par murgu, bet es.. es pieturēšos pie vārda skola. Negatīvais nav vajadzīgs. 

Šī bilde vieš nedaudz nostaļģijas, ne?