ne pareiz i

Garlaicība. Šķiet, ka ir iestājies gandrīz vispārējs pamironis un vēl man šķiet, ka to vajadzētu novērst, savādāk.. Savādāk man sāk gribēties skolu.
Vispār kaut kas nav īsti pareizi, jo man arī ziemu sāk gribēties.
Un vēl šo to..
Un mani ir pārņēmis bezmiegs. Ne tāds kā parasti, bet tāds, ka man vairs nevajag gulēt daudz.. Forši īstenībā, jo var izdarīt daudz ko vairāk, tikai ir viens bet - nav jau ko darīt! Nu, vismaz šajā mirklī, kurš velkas jau pāris dienas.. Īstenībā tas ir maz, bet šķiet, ka daudz.
Es vienkārši neesmu pieradusi pie bezdarbības. Vairs ne.

Par šodienu: Šodien jau atkal bija kaut kāds pērkona negaisiņš. Tādi te tagad ir teju katru dienu, un, godīgi sakot, man tas ir pat ļoti uzkritis uz nerviem. Es domāju tā - ja negaisam ir jābūt, tad lai ir, bet tāds viens kārtīgs, nevis vairāki nekādi..
Jā.
Vēl mēs ieraudzījām pliku dibenu un nobijāmies, pēc tam smējāmies daudz. Un pārējais vairs nav interesanti.

Ā, un vēl - gaidu Signi un Oti atpakaļ Liepājā. Pietrūkst man viņu, ļoti pietrūkst.