Ir tikai septītā augusta diena, bet es jau esmu sākusi ilgoties pēc saviem stulbajiem klasesbiedriem. Un īstenībā, man viņi vairs neliekas tik stulbi, kā pirms diviem mēnešiem. Liekas, ka viņi ir palikuši jaukāki, bet tas noteikti tāpēc, ka neesmu viņus ilgi satikusi. Cerams, ka tā arī būs - viņi būs jaukāki. Nevis kārtējais - ''ja liekas, var sasisties'' variants. Un vispār, savādāk nemaz nedrīkst būt, jo, kā nekā - šis jau ir pēdējais gads..
Un vēl man vajadzētu izaudzēt to sasodīto eglīti.
Bet nu jā, es varu paziņot, ka esmu atpakaļ. Jūtos labi, mierīga un nosvērta, jūtos atkal kā es pati. Kā arī nesaprotu, kas man vispār bija uznācis.. Bet tagad, kad viss ir savās vietās, es pieķeru sevi ilgodamies pēc tām dienām, kad vēl sniga sniegs, kad biju naiva un kad sejā bija lasāms nenoslēpjams prieks.. Un nemaz neprasi kāpēc, jo es neteikšu .
Es gribu pierakstīt šeit vēl kaut ko, bet īsti nezinu ko. Tāpēc labāk es beigšu, uzrakstot neko, nekā pasakot nezinko un pēc tam domājot: ''ko es te, pie velna, atkal esmu uzrakstījusi?!'' .
2 komentāri:
Vai tad tev is stūlbi kalsesbiedri? Man šķiet vismaz no malas, ka nē.. Bet tas jau tikai no mana skata punkta
Diezgan. Tas atkarīgs no sezonas,situācijas un cik ļoti apnikuši esam viens otram. Protams, ir daži īpaši gadījumi,bet nu jā.. Taču atzīstu,ka ir sliktākas klases,daudz sliktākas. Un atzīstu to ar prieku. :)
Ierakstīt komentāru