not my day

Šis rīts nebija īpaši veiksmīgs. No rīta neaizgāju uz latviešu valodu, jo biju pārāk slinka un lēna, tāpēc devos uz trešo stundu un tieši tad, kad biju pusceļā, sāka nedaudz līt (ak, un es jau nopriecājos, ka nelīst,), tad sāka gāzt (sūdi! bet labi, ka man ir lietussargs), tad sāka gāzt (velns!!!! man liekas, ka man kājas būs slapjas..), tad sākās normāla krusa (*******, kājas slapjas, varbūt vēl varētu uzsnigt sniegs, ko?), kura kļuva par lielu krusu - gandrīz kā toreiz, kad sāka krist ledus gabaliņi.. (AAAAAAAAA!) Un vienu brīdi arī lietussargu gandrīz aizpūta.. (*&^%$#@!)
Un tad es biju skolā. Pie ieejas, zem jumta daudzi mazāko klašu skolēni apbrīnoja šo dabas parādību, kamēr es visai stresaini atbildēju uz Signes zvanu un Otis mēģināja salikt manu lietussargu, jo man pietrūka spēka un rokas bija slapjas.
Lieki piebilst, ka mēģinot salikt lietussargu, es kaut kā iegriezu pirkstā un, ka divas stundas nosēdēt ar slapjām kājām un salt, bija ļoti nepatīkami,
Un tagad baudu rīta sekas jeb šķiet, ka esmu nedaudz apaaukstējusies..
Tāda, lūk, ir mana šīs dienas bēda.
Ir vēl visādi sīkumi, kā ne pārāk jauks garastāvoklis, sešinieks matemātikā..
Vienīgie pozitīvisma brīži bija laika posmā no mājturībām līdz stāvēšanai autobusa pieturā pēc mākslas skolas..
Šī vienkārši nebija mana diena.