-

Pēdējoreiz savos laukos biju apmēram tieši pirms gada. Šoreiz tur bija siltāks, bezvējš, un ābolu bija nesalīdzināmi mazāk, tāpēc bija maz ko darīt. Patīkamā aura vēl joprojām nekur nebija pazudusi, taču tas man netraucēja domāt un pārdomāt lietas, kuras nedaudz saskumdina, un izdomāt, ka tas mani vienkārši kaitina, bet šis.. to es vienkārši vairs nespēju izturēt. Tik tālu nu es esmu izdomājusi, bet kad es to izrādīšu? Vēl nezinu.. Bet es jūtu, ka Elīna, kura vienmēr ir pacietusi visu ar kaut cik vēsu prātu, drīz uzsprāgs. Saprotiet, es arī esmu tikai cilvēks, un arī man ir tā, ka reizēm sakrājas.. Un man ir sakrājies. Un ne par vienu lietu vien. Divām vai trim.

Pagaidi, pagaidi! Tas nenozīmē, ka šī diena nekam neder.. Kā tad! Mājupceļā es beidzot tiku pie jauniem zābakiem un tagad taisos uz otras Anetes ballīti, skan The Runaways (dziesma Blackmail izpildīta 2004 gadā skan visai graujoši!) un ik pa laikam tiek uzpildīta kolas glāze ar kolu un ledu. Vai tad tas izklausās tik slikti? Nepavisam nē! Tas izklausās pēc.. ballītes. Nu tieši tā arī izklausās, yeah!