standing on the street

Izrādās, ka četros no rīta es mostos visai flegmātiski, jo mamma teica, ka modinātājs zvanīja desmit minūtes, un tikai tad es pamodos. Un ne jau telefona modinātājs, bet skaļš modinātājpulkstenis..

Pussešos es lēnām devos uz skolu, pa ceļam uzvilkdama rīta dūmu. Parasti es tik agri to nemēdzu darīt, bet gan tieši pirms ekskursijām un visādiem citādiem izbraucieniem, bet pateicoties mūzikai austiņās, tumsai pirms saullēkta un dzidrajam rīta gaisam, ir tāda īpaši jauka noskaņa. Bet tas ir tikai tāds, viens no patīkamajiem (?) dzīves sīkumiem, kas mani personīgi aizķer.

Sešos izbraucām, Rīgā bijām.. laikam pirms desmitiem? Nezinu, neatceros, jo tad pulkstenī īpaši neskatījos. Pirmā vieta, kuru apmeklējām, bija anatomijas muzejs, tad Latvijas televīzija un tad - laikraksta ''Diena'' tipogrāfija? Laikam tā to sauc. Lai nu kā, priekšstats apgriezās otrādi - ja man likās, ka LTV būs šaušalīgi interesanti, bet Anatomikumā - drausmīgi garlaicīgi, tad īstenībā bija otrādi. LTV mēs visi vai mirām nost no garlaicības, pie tam vēl es pamanīju, ka ekskursijas vadītājas elpa smird pēc vēmekļiem.. Savukārt, Anatomikums bija visinteresantākais, nebija nemaz tik riebīgi un pretīgi, kā runā, un doktors, kas vadīja ekskursiju, visu pastāstīja un pasniedza ļo-oti forši. Dienas tipogrāfijā gan bijām diezgan īsu laika sprīdi, interesanti bija tikai vērot to, kā viena no iespiedmašīnām darbojas, bet amizanti bija tas, ka divas reizes pēc kārtus ieslēdzās ugunsgrēka trauksme - diemžēl, abas reizes tā bija viltus trauksme.

Tad, no diviem līdz pusastoņiem, mums bija brīvais laiks. Kārtīgi pieēdāmies maķītī, satikām Kārli, dažas labas pazuda un parādījās, un tā visu laiku.. Taču mums trijiem arī gāja ļoti jautri, ar fotoaparātu, desmaizēm un īpašo rēkšanu (vēēēē).. Izstaigājām gandrīz visu Vecrīgu, kaut arī nemaz nezinu, cik liela tā īsti ir, ha ha, bet man gan šķiet, ka rīt no rīta baigi sāpēs kājas.

Bet nevienā veikalā, kurā es biju, nebija tāda cepure, kādu man vajag.

Braucot mājās, visi līdz Saldum bija ļoti aktīvi un satraukti, jo citam vajadzēja uz tualeti, citam - uzpīpēt, citam vēl nezin ko.. Arī pēc Saldus visi bija diezgan aktīvi, taču mēs ar Oti par to īpaši nelikāmies zinis, jo klausījāmies Sigur Ros un citādu mierīgu mūziku, mēģinājām relaksēties.

Ak jā, ļoti interesanti un ironiski bija tas, ka iebraucot Saldus Statoilā, lielākā daļa klases dēvās nevis Statoilā iekšā, bet aiz Statoila.. Vispār, jau pāris nedēļas atpakaļ secināju, ka mūsu klase noteikti nevarētu piedalīties konkursā ''Nesmēķētāju klase'', ha ha. 

Nedaudz pāri vienpadsmitiem biju mājās, tas ir,pirms apmēram pusstundas? Un jūtos labi, pat ne pārāk nogurusi, bet tomēr jūtu, ka aizmigšu ātri un gulēšu saldi.

Bija labi.

Un rīt uz skolu neiešu, divas stundas - matemātikas, nav īsti jēgas un vēlmes, need to sleep. 


divas foršas bildes;