23:08

Pēdējā laikā man visu laiku gribas smaidīt. Es nezinu, vai es tiešām zinu, kāpēc tā ir, varbūt ir nojauta, varbūt arī nav.. Bet nesarežģīsim lietas un paliksim pie tā, ka tā vienkārši ir. Un, ka tas vienkārši ir jauki. Garastāvoklis arī ilgi nav sabojājies, vienīgi nogurums mēdz nomaskēties par to, tādējādi maldinot apkārtējos, un liekot viņiem domāt, ka kaut kas tikko sabojāja Elīnai garastāvokli, kaut arī tā nav, un šim panīkumam ir izskaidrojums - kafijas iedarbība ir beigusies, un Elīna sāk nogurt.. Jā, arī es tagad esmu kļuvusi atkarīga no kafijas.
Vakar jau atkal biju slidot, un pēc tam aizgāju uz ballīti, kura nebija nekāda ballīte, bet nu.. vienu brīdi palika pat mazliet interesanti, un es gandrīz jau negribēju doties prom, bet es arī negribēju strīdēties ar mammu un tamlīdzīgi, tāpēc jau pāri divpadsmitiem biju mājās.
Šodien biju šur un tur, bet tā īpaši manā galvā ir aizķēries kāds sīkums: Es beidzot iztīrīju savu dokumentu mapi datorā un sapratu, ka nebiju to darījusi vismaz vienarpus gadu.. Jo kā tik tur nebija! Visādas vecas čatu vēstures, veci čatu fragmenti, banāli tekstiņi par mīlestību, veci dziesmu nosaukumi, lopā ballīšu viesu saraksti.. Un to visu es izdzēsu bez žēlastības, lai man nekad neienāktu prātā doma, ka kādreiz varētu atgriezties tajā ne pārāk tālajā pagātnē, kura tajā pašā laikā ir arī ļoti tāla, un kļūt tikpat muļķīgai, kāda es biju toreiz. Kā arī vēlreiz apstiprinājās tas, ka nepilna gada laikā esmu kļuvusi par pilnībā citu cilvēku. Pat pa dažiem mēnešiem esmu krietni izmainījusies.. Bet tas mani tikai priecē
Tagad būtu pēdējais laiks uzrakstīt špikeri bioloģijā, jo, redz, rīt man tomēr ir kontroldarbs. Un to es atcerējos šādi:

Un es pat ilustrēju pati savu situāciju.. Šodien mana iedvesma strādā savādāk, nekā parasti..
Labi, man laikam tā kā būtu laiks gatavoties rītdienai.. Jāiztur tikai trīs dienas skolā, no kurām noteikti, ka nopietnas būs tikai divas.. Un tad būs nelielas brīvdieniņas, mīļie, yeah!