***

Šodien bija laba diena.
Kā jau to biju paredzējusi, nogulēju audzināšanas stundu tik ļoti, ka uz to vairs nebija iespējams paspēt. Īstenībā es būtu gulējusi vēl, ja vien mamma nebūtu ienākusi istabā un teikusi, ka man jāceļas, jo mums ir jāiet uz centru meklēt man kurpes ballei. Kaut ko noburkšķēju, palīdu zem segas pavisam, pavārtījos, pagrozījos un kaut kā arī izlīdu ārā, sataisījos un mēs devāmies ceļā.
Nopirkām audumu kleitas augšdaļai, un kurpes, kuras biju nolūkojusi jau pirms pāris nedēļām. Nevienas citas kurpes citā veikalā man tik ļoti nepatika, kā šīs.. Esmu nopietni saslimusi ar tirkīzu krāsu, laikam.
Un man ir viens ieteikums jebkuram - neēst Pupiņbārā, kas atrodas Lielajos logos, jo es tur šodien ēdu (vajadzēja ātri un tuvu, jo nebiju ēdusi pilnīgi neko), ēdiens nebija īpaši svaigs un pēc tam man bija nedaudz slikti.. Bet labi, ka tikai nedaudz. Tas, man šķiet, bija vienīgais sliktums šajā dienā.

***

Sniga sniegs. Daudzi man teica, un kāds arī ļoti mēģināja ieskaidrot, ka tas ir slapjdraņķis, tomēr man tas tik un tā bija sniegs. Es gāju, un redzēju. Ziemassvētku Elīna, jā, jau atkal. Bet šoreiz ir savādāk..

***

Jau atkal biju uz basketbola spēli. Lauvas vs. Zemgale. Un, bļāviens, mēs tik skaisti uzvarējām! Un ar Agnesi tik skaisti kliedzām.. Emocijas sita augstu vilni, pirmo reizi tā.. Vispār, es nedaudz brīnos, ka man šī lieta ir iepatikusies, bet tas ir tikai jauki, tas padara visu daudzveidīgāku.
Un visspilgtāk un vissmieklīgāk atmiņā ir palicis Zemgales tizlenis ar 44 numuru. Mēs viņu iesaucām par tizleni, jo viņš tiešām daudz tizlojās, par ko mēs, savukārt, daudz smējāmies.
Pēc tam mēs bijām Hesburgera pēdējie klienti un devāmies mājās..
Tagad esmu šeit, dzeru kolu, domāju par dzīvi, un izdomāju, ka šobrīd viss ir .. daudz maz jauki, brīžiem normāli. Un tagad es nespēju saprast, kas mani nomāc, kaut gan, ir nojauta.. Bet gan jau viss atkal būs kārtībā.

***

Viss, tagad arī es gribu ziemassvētkus. Vainīgs ir tas pats slapjais sniedziņš un kārtējais mandarīnu maiss, kurš tukšojas ar īpašu smaržu! Rīt noteikti atkal būs tāda pati sajūta, jo, par godu svētkiem, es cepšu riekstiņus ar karameli *mmmm* 

***

Un tagad laikam ir pienācis tas laiks, kad sākas domāšana par izlaidumu.. Ja godīgi, tad mani tas nedaudz biedē, un es nesaprotu kāpēc. Liekas, ka laiks skrien, jo novembris ir jau vairāk nekā pusē.. Un tūlīt jau beigsies pirmais semestris. Es tam vienkārši nespēju noticēt..

***

Viss.