šis ir viens no tiem drūmajiem ziemas vakariem

Šodiena nav laba. Šodiena bija tikai skaista, bet tas arī viss. Kad sāka krēslot, arī tas bija skaisti, un tomēr - tad man palika ļoti drūmi.. Vēl pie jaukā var pieskaitīt to,ka es šodien nopirku sev glītu kreklu, nagu laku, jaunas austiņas un arī lūpu balzamu manām sprēgojošajām lūpām, un .. taču tas arī viss. Tālāk seko tukšums un diezgan pietiekams klusums, lai varētu teikt, ka ir liels klusums, un arī neliels drūmums. Bez tam, šodien mani viss kaitina. Labi, no rīta mani nekaitināja praktiski nekas, jo tad, kad devos pēc liecības, biju vēl morāli aizmigusi.. Liecība man tāda laba atkal, tikai trīs septiņnieki un vidējā atkal jau 8,3, bet to jau es zināju kādu laiku atpakaļ, tāpēc nu jau tas ir vienalga. Prieks, bet vienalga.. Bet nu jā, pēc tam mani kaitināja pietiekoši daudz lietas, lai varētu teikt, ka mani kaitināja praktiski viss. Vispār, šodien man ir tāda dīvaina sajūta.. Šodien laikam vienkārši ir tā diena, kad vienkārši gribas izslēgt telefonu, palīst zem segas un pamosties tad, kad viss atkal ir kārtībā. Es neteiktu, ka kaut kas nav kārtībā, jo viss ir labi, izņemot to, kā šodien jūtos.. Lai nu kā, es domāju, ka rīt atkal viss būs labi, jo rīt es cepšu piparkūkas un tad atkal visam jābūt visādi skaistam, laikam. Bet šobrīd liekas, ka pasaule vienkārši ir pagriezusi muguru pret mani, un es mazliet arī, pret savu gribu..
Lai nu kā, arī man šodien officiāli ir sācies brīvlaiks, kaut gan man tas iesākās jau kopš tā mirkļa, kad piektdien pārnācu mājās no skolas. Un tā nu man radās jautājums - ko lai iesāk ar to brīvlaiku? Jāatpūšas, jāsakārto viss sakārtojamais.. Un kas vēl? Nu, jā, vēl tie Ziemassvētki, Jaunais gads.. Un kur vispār jauno gadu svinēt? Jādomā, jādomā..
Un es laikam nepanesu ziemu, jo.. Ai, labi. Lai paliek šī nepabeigtā doma un mūžīgais haoss