(man nav ideju virsrakstam)

Stundām ilgi mest līkločus pa centru, izstaigāt sen neizstaigātus veikalus, satikt un redzēt visādus cilvēkus un lietas, un nokrist četras reizes no piecām pa visu šo ziemu līdz šim.. Jā, šodiena bija tāda interesanta man. Un es sapratu, cik ļoti man patīk meklēt to, ko gribu sameklēt, un cik ļoti jauki ir iepirkties vienai, jo tad es varu iet tieši tik daudz, tik tālu un tik daudzos veikalos, kādos vien vēlos. Nevienam nav ne jāgaida, ne jādusmojas uz mani, un ne arī jāsūdzas par sāpošām kājām.
Par skolu es nerunāju, jo skola man jau apnika svētdien, jeb, proti - pirms es uz to šogad biju aizgājusi. Lieki piebilst, ka tagad jau tā man ir ļoti līdz kaklam.. Mājasdarbi nogalina.
Bet nav ļaunā bez labā - klasesbiedri mani smīdina, mūsu savstarpējās attiecības nav tik sliktas un Krists izsita logu. Kas tas par mācību gadu, ja kāds no tagadējās 9.b kaut ko nav izsitis/sasitis/sadauzījis/saplēsis? 
Lai nu kā, var jau teikt, ka piektdiena (gandrīz) ir klāt! Par to man ir liels prieks. Un sestdiena solās būt.. interesanta
Bet es nevaru aizmirst šovakar redzēto smieklīgi kustīgo ēnu pretējā kaimiņa logā. Pēc tās šķiet, ka viņš dejoja, un ļoti grozīja dibenu..