tašķis

Tašķis - cilvēks, kas nepārtraukti notašķās vai arī ir notašķījies. Tas ir mans vakardienas izgudrotais vārds.
Mans dienas režīms ir totāli izčakarēts, bet rīt jau uz skolu. Es ceru, ka līdz ar Džeinas atgriešanos nebūs nekādas sliktās izmaiņas klases kolektīva attieksmē, vai kas tamlīdzīgs, bet vispār, tas nav tas svarīgākais - svarīgākās ir manas sekmes. Es esmu sailgojusies pēc mākslas skolas. Man ir neparasti daudz iedvesmas, es gribu zīmēt, krāsot, gleznot un darboties, un vispār, laikam beidzot jānopērk krāsas un vēl viskautkas tāds. Vispār, es jūtos baigi labi. Un es gribu lielu konfekškasti ar daudzām, gardām šokolādes konfektēm. Man patīk hokejs, vakar bija hokejs un rīt atkal ir hokejs. Un es brīnos, ka šodien neesmu aplējusies ar aukstu tēju, jo vakar to izdarīju divas reizes, pie tam vēl biedējoši vienādi. Bezgalīgais haoss manā istabā ir atradis galu, jeb ir pieveikts, nu, vismaz uz kādu laiku. Lai vai cik banāli tas neizklausītos, kā jau gandrīz katru brīdi, kad viņa nav, arī tagad man pietrūkst mana mīļuka. Un tā laimīgā, jaunā gada - jauno iespēju (vai tamlīdzīgi) sajūta mani iedvesmo vēl vairāk.. Ak, es visu vienkārši nespēju sarakstīt sakarīgi skaistos teikumos šobrīd. Vienkārši tā es jūtos. Un es jūtos lieliski!