- Kas tev uznāca?
- ..Mākonis
Arī šodien virs manas galvas kūleņo mākonis. Kad tas met kūleni, cauri izspraucas saules stari, taču tie domu tūkstoši, kas tam liek beigt kūleņot, tos atkal izkliedē tā it kā to nepavisam nebūtu. Bet tie ir. Vienkārši šodien pavasaris mānās, un ne tikai aiz loga, bet arī manā galvā.. Jo, neskatoties uz to, man kopumā nav nemaz tik traģisks garastāvoklis, kā tas varētu izklausīties. Ir labi, esmu paveikusi visus zināmos mājas darbus uz nākamo nedēļu, pašsajūta ir laba, vienīgi muskuļi joprojām nedaudz sāp, taču daudz vieglāk, un, pateicoties maģiskajai smērei, celis vairs nav zils (Paldies!). Bet nelielie sirdsapziņas pārmetumi par to, ka nebiju un vēl dažas domas reāli iegrauž. Es gribu atrast savu ''man vienalga, es neuztraucos par to, par ko nav vērts uztraukties'' vienaldzību, jo tā man ir kaut kur nozudusi. Bez tās es vienkārši pati sevi tracinu.
Bet būs jau labi.
Bet būs jau labi.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru