ņem mani,maisiņ,ņem! :D
un tā nav vienīgā šīs dienas ašā frāze. pēc gandrīz kā mēneša izgāju laukā ar Elīnu,ar savu mīļo speidž. un ziniet? dzīve izlikās labāka. tas nozīmē,ka laikamjau bez viņas tiešām nevar. un laikam jau,ka viņa ir mans vissīstākais un vislabākais draugs,kāds vien var būt,vienalga,cik pūcīga viņa arī reizēm nebūtu. bet neviens jau nav ideāls,un tā tam arī jābūt,aha.
un šī bija patiešām jauka diena. mēs gulējām jūrmalas smiltīs,rēcām,runājām,šausminājāmies,kā jau parasti mēs to mēdzam darīt. jūra šodien bija pavisam mierīga,aiz muguras tuvojās draudīgi mākoņi,kuri neko neatnesa,taču veroties uz jūras pusi,debesis bija tik zilas,un saule tik spoži spīdēja,ka man pat ienāca prātā tāda doma,ka es mīlu savu dzīvi. ūdens jūrā bija patīkami vēss. bet pilnai laimei pietrūka tikai viens.. un īpaši jauki bija apmēram pusdesmitos sēdēt centrā un runājot smieties tā,itkā te vairs neviena nebūtu. un,protams,kā jau kārtīgi jaukā dienā,mēs ēdām gardos kārumsieriņus,mm..
-ko jūs te darat?
-ēē,čilojam.. pa matiem..
/un tad sekoja galīgākie elīnu smiekliņi.un to tikai mēs sapratīsim./
pašlaik es te sēžu un man gribas ēēēst,bet ledusskapī nekā prātīga un ātri pagatavojama nav. ahh,man taču ir maggi piecminūšu gardā vistas krēmzupiņa,kuru es dievinu,bet vēl man arī ir slinkums. slinkums kautko darīt. vismaz pagaidām. žēl,ka slinkumu nevar apēst,būtu vismaz viens labums no tā. bet,nu neko,gan jau atkal naktī uzmodīšos un /vēl kautkur pa ceļam ieskriedama,kādā sienā vai durvīs/ došos uz virtuvi un pievarēšu slinkumu.
labi,par cik esmu šodien pārstaigājusi jēgu,došos gulēt.
arlabunakti,saldus sapnīšus..
p.s. pie velna,es gribu uz rīgu!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru