saulesbrilles

pūš vējš. es pūšu pretī. to es šodien nodomāju,kad vējš man tā pūta pretī,ka acis pievērās..
visu laiku galvā sēž viena doma-prom. prom,prom,prom. prom no šejienes. prom no Liepājas. man te viss ir apnicis. un gribas kautko pavisam jaunu. lielas pārmaiņas. apgriezienus par piecsimtčetrdesmitgrādiem. izaicināt likteni. jaunu,labāku dzīvi. un vecās nebūtu žēl. tikai mazliet,tas ir,tie labie draugi,bet noteikti tos jaukumus es apciemotu. bet tomēr-tādu ir maz. vēl ir tādi vienkārši draugi, ķipa draugi,kas atceras tikai tad,kad kautko no tevis vajag, paziņas, lielie dirsēji un nepazīstamie. kas tur ko nožēlot? ahh,vienīgi vēl tas,ka te ir bīčpārtijs,bet es jau tik un tā uz viņu braukšu. un tālu nav jāiet uz jūrmalu,uz skolu,un tā.. bet ehh,tur ar būtu labi. un tur būtu daudz vairāk veikalu..
a ko es te vispār jau tik ļoti domāju? nav jau garantēts,ka vākšos citur. tikai domas,domas..
jā. un jau otro dienu eju laukā. nē,nu tas ir normāli,bet es eju viena. tas gan tā dīvaini. bet nu jā.
šodien trīs stundas vandījos no baatas līdz rimī,meklēju saulesbrilles. vienā veikalā pārdevēja gigglojās par mani,jo es mērīju gandrīz visas saulesbrilles pēc kārtas. vienas itkā atradu,bet nepietika naudas. vo,krīze bļ. da labi,man apnika un nopirku kārumsieriņus un vēl šo to ēdamu..
vispār šodien bija karstakarstakarsta diena.
bet pašlaik man iet cieeeeeeeeeet. jā. mazliet,nu tā.
vakar es sauļojos. un kad piecēlos un pārvietojos pa zālīti,man iekoda bite. /un šis vien pierāda to,ka labāk to vajag uzpīpāt,nekā samīdīt.lol./uzkāpu,a tā maita ņem un iekož. mamma teica,ka tas pat esot veselīgi. da labi,bet šodien tā niez un kut tā vieta.. aaarghh.
g r i b u.
un jā. nu es došos jūgties ārpus šejienes.
uzredzīti!