pulksteni precīzi nepateikšu,bet bija aptuveni četri pēcpusdienā.
negatīvs noskaņojums. sēžu bezjēgā un domāju. un izdomāju,ka gribas panašķoties,tāpēc aizgāju uz veikalu. nejauši paķērās čipšu paka,pie tam lielā, /tie lays stix ar kebab garšu,vienu dienu nopirku un baigi iegaršojās,a šite mazās pakas nebija,nu saprotiet../ bet vismaz tagad vairs negribās,un kādu laiku arī negribēsies. nu jā,saēdos visādus draņķus,bet labāk jau no tā nepaliek. un tad es apgūlos savā gultā un blenzu griestos. tie bija balti. bet virsma nebija perfekta.
ok,ok,jūutu,ka jau sāku murgot,tāpēc apsēdos un skatījos televīzoru. vo,tieši sāka rādīt kautkādu,šķietami interesantu filmu. tajā bija divi sīkie,vecākā māsa,vecāki un tēva brālis,kam tie sīkie bija jāpieskata. diezgan sviestaini,bet bija daži smieklīgi momenti. vispār diezgan jauka filma,tikai beigas es neredzēju,jo tad devos ar mammu iepirkties.
virspirms es piedzīvoju vilšanos,jo manis nolūkotais peldkostīms jau bija nopirkts. vo,neražiņa! bet es atkal sapirkos kārumsieriņus līdz nelabumam,mm. tad man uzkrita uz nerviem tas,ka tā pārdevēja pieskaitīja aiz mums stāvošā džekiņa aliņus pie mūsu rēķina un pēc tam ļoti ilgi čakarējās,līdz visu atčakarēja atpakaļ un mēs varējām doties tālāk. un kad es veikala plauktā ieraudzīju mia bellu,man vienkārši galīgi sakārojās,grr..
dodoties mājās,manā galvā atkal šaudījās tās dumjās domas. taču,par laimi,šoreiz tās ātri vien pazuda. un tad es jau biju mājās. un tad es tā pieēdos,ka sāka reibt galva un iestājās enerģijas zudums,kaut gan pēc visiem aprēķiniem vajadzēja notikt otrādāk. un vispār vakar un šodien es tik daudz ēdu un vēl ēdīšu,ka bail.. bail,ka neuzresnēju. pēc jāņiem,kuri šogad jau kārtējo reizi ir galīgi neizdevušies,būs jāskrien. jā,vislabākais,ko es varu iedomāties,ko šovakar darīšu ir-gulēšu zālē,skatīšos apmākušajās debesīs un ēdīšu šašliku. vai nav jauki?
***pāri pulkstens desmitiem***
es tikko izdzēru krūzi kārtīgas,normālas kafijas,bet kāpēc man nāk miegs? tad nu gan-baigā kafija. brāķis? vai nepareizi pagatavota,kaut gan es gatavoju kā vienmēr un garšoja arī kā vienmēr. tad jau laikam sanāk,ka nepareizi izdzerta.
ahh,tikko atvēru logu,un sapratu to,ka ārā vēljoprojām ir ļoti,ļoti silts. gandrīz jau gribēju iet ārā,dārzā pasēdēt,bet kad ieraudzīju daudzos,lielos odu mākoņus,domas mainījās.
un ziniet? tagad man ir pozitīvs noskaņojums. /vai arī gatīvs,kā es kādreiz mēdzu teikt.ļoti sen./ un tas nozīmē,ka es mierīgi varu iet gulēt.
***pēc pāris stundām***
tikko pamodos. īsti nezinu kāpēc,bet man vairs nenāk miegs. un tagad es ēdu ķiršus,kuri stāv bļodā,pie gultas un skatos kautkadu trulu filmu. ir 2:27 un es domāju mēģināt aizmigt vēlreiz..
***pēc stundas***
pulkstens ir 3:18,bet es vēljoprojām esmu nomodā. vēljoprojām skatos to trulo filmu,kas ar katru mirkli kļūst arvien trulāka. /es jūtu,ka man šis trulais vārds atkal pielips/ ja kaut kas ir mainījies,tad tas,ka es ķiršu vietā tagad ēdu šokolādi. bet tā filma tiešām sāk garlaikot. tāpēc es novēršos un gremdējos atmiņās par nesen pavadītajām pagaidām labākajām trim dienām šajā vasarā. atceros tās acis,tās lūpas,tos skatienus,to smaidu,tos smieklus,tos vārdus,tos sejas vaibstus. arī to,kā mani ar visiem šortiem iegrūda jūrā un izvārtīja smiltīs.. atceros to visu,visu,pēc kā tik ļoti tagad ilgojos. ahh..
***pēc mazāk nekā stundas***
diez es vēl šonakt aizmigšu?-domāju,ka nē. bet vajadzētu itkā. un laukā jau ir gaišs. un es skatos uz to aproci,kas man ir uz rokas,dzeltenā,no zz,kas man tagad atgādina ne tikai par zz čempi,bet arī par vienu cilvēku,khe. un pulkstens rāda 4:09 un es beidzot esmu pārstājusi gremot. nu,tad mēģinu atkal iemigt..
***pēc apmēram pusstundas***
kā tad-gulēt.. nu jau šī nakts ir cauri,nu vairs pagulēt nevarēšu. dzirdu,ka tētis jau klabinās pie datora. bet kāpēc tik agri? nu gan.
pa TV3 jau kādu laiku iet chill's. par tiem džekiņiem var ierēkt. un es,tādā pusnesaprašanā vēl dzirdu,ka pa televizoru saka čau,Elīna,bla bla, bet kad palasīju to sms čatu,tad viss man aizleca. nu neesmu es vienīgā Elīna pasaulē,neesmu..
ak,jā,un es biju izgājusi dārzā. pagaidām tikai daži mākonīši peld,un vispār ir diezgan silts un gaišs arī.
tad es devos uz vannasistabu,jā. un pa ceļam man tik ļoti kārojās uzspēlēt klavieres,bet tad es apjautu,ka visi guļ,un pārdomāju. taču klavieres mani nomierina,atslēdz no problemātiskās realitātes,ja neņem vērā,ka māku normāli tikai vienu gabalu nospēlēt.
un tad es klusi,klusi pagatavoju maggi 5 minutes,bet tas aizņēma 3,nevis 5 minūtes,tāpēc man radās tāds jautājums-vai nu viņi ir flegmas,vai nu es šorīt esmu aša? katrā ziņā,man garšo,un kad es šito pievarēšu,tad tad tad atkal mēģināšu gulēt,jo es redzu,ka man vajag izgulēties,jo mans rokraksts jau sāk kļūt nekontrolējami neglīts,ko jūs neredzat,jo es šito rakstīju kladē,bet jūs to tagad lasat pārrakstītu datorā. jā,man nav ko darīt!
***ap sešiem no rīta***
nē,vēljoprojām neesmu gulējusi un vispār jau man miegs arī vairs nenāk. gandrīz jau vienubrīd iemigu,bet visu izjauca zirneklis,kurš man rāpoja pa roku. iū,jā,es sabijos. un pēc tādas sabīšanās pagulēt nevar,jo visu laiku jāuztraucas,ka tik vēl kāds neatrāpo šurpu. maitas tie zirnekļi,bļ. viņi varētu dzīvot savu dzīvi laukā,nevis līst iekšā pa logu mājās!
jā,un tieši 8.00 atkal kaimiņu dalmācietis Olivers sāk gaudot. apbrīnojama suņa precizitāte. un tagad pulkstens ir 8.12 un es ēdu kārumsieriņu,mm. šorīt man galvā skan britnijas spīrsas tizlie hīti,kā womanizer vai gimme more,un man nav ne jausmas kāpēc,un tas mani mazliet biedē. bet dažbrīd to aiztāj blink182-i miss you. kā es mīlu to dziesmu!
un arvien biežāk es sāku apdomāt,cik jauki būtu,ja es pārvāktos kaut kur prom no Liepājas. protams,pa kādu laiku arī te atbrauktu. iespēja sākt jaunu dzīvi.. ahh. varētu jau. bet varbūt vēlāk vairs tā negribēsies un nāksies nožēlot? nu nezinu. un jāparunā ar vecākiem vēl. tad jau redzēs.
manuprāt ir jau gana rakstīt.
ak,jā,
priecīgu šašļikēšanu,alusdzeršanu,seksošanupapardēs,un visu pārējo,ko jāņos dara,yō! ēdat sieru!
tagad gan es teikšu jums attā,jaukumjaukie cilvēkveidīgie. ja kāds šito vispār lasa.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru