Visa diena viens vienīgs negaiss. Tikai vienu mirkli bija tāds īsts zibens spēriens,kurš piezemējās netālu,jo effekts bija līdzīgs zemestrīcei. Skats arī iespaidīgs. Bet visu pārējo laiku es sēdēju uz palodzes un domāju. Daudz domāju. Skatījos uz zirnekli,kurš auda savu tīklu. Šoreiz tas neizraisīja nekādas negatīvas emocijas,man bija tīri vienalga. Vēl es mazliet pagulēju. Un tad pēc omas lūguma kaut kādus maisus uznesu uz bēniņiem. Bēniņos jau tā stāv tik daudz kas,ka šķietami kādu dienu tas viss vienkārši varētu arī uzgrūt mums uz galvas. Ieminējos par šo lietu izmešanu,bet par cik viņa bez maz vai sāka ārdīties par šādu ideju,es tikai paraustīju plecus un nesu augšā. Pēc tam vēl divas,trīs stundas klausījos viņas runās. Parasti es nevaru izturēt pat desmit minūtes,bet šodien man bija vienalga viss. Vēlāk man nebija viss vairs vienalga,vēlāk man sagribējās picu. No sākuma gribēju cept pati,bet,pakāpeniski tiecoties pēc mērķa,pēc kāda laika jau izpakoju divas sasaldētās picas un meklēju uz iepakojuma sildīšanas temperatūru. Pati vēl uzliku dažas cīsiņa šķēles (jo es biju ļoti noilgojusies pēc studentu picas) un uzrīvēju sieru (tik smalki un glīti,ka pašai prieks). Garšoja labi. Un vēl zemeņu tēja. Tā pierijos,ka bail.
Un te nu es tagad esmu. Acis mazliet jau iet greizi,lielā zemeņu tējas krūze iztukšota,fonā skan kk. Rakstos ar murmuli un Poniju (izklausās jau varenjauki,kā pasakās). Īstenībā varu būt laimīga,ka man šajā stundā ir veseli divi sarakstes biedri.
Paklausījos kaut ko no BBP gaidāmā repertuāra,neslikti. Safri Duo - Rise kaut kā iepatikās. Un vēl četras dienas,tikai četras!
Mani sāk piemeklēt garlaicīgums.
Tu sāc izgaist,jo Tu esi pazudis. Tu esi kļuvis Cits.
Viss,beidzu.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru