can i has Not garlaicīgums?

Es zinu,ka virsraksts ir gramatiski nepareizs.
Tieši vakar vakarā,līdz ar pirmajiem zibens spērieniem,man uznāca TĀDA iedvesma un es gribēju rakstīt,rakstīt,un rakstīt. Tikai rakstīt es gribēju ātri,uz datora,bet mamma lika izslēgt,jo negaiss,un nospers vēl,bla bla bla. Un tapēc es nerakstīju,jo ar roku tas likās pārāk nogurdinoši. Es jau varu iedomāties,kā septembrī es kunkstēšu,kad būs jāraksta kārtējais domraksts vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā man nepatīk rakstīt. Tad nu es nīku uz viesistabas grīdas,un aiz garlaicības pārskatīju kaut kādus Shape žurnālus,kuri kaudzītē stāvēja turpat blakus. Pa televīziju gāja jau atkal kaut kāda bezjēdzīgā filma,kurā es nepavisam neiedziļinājos. Man vienkārši nepatīk klusums istabā,kaut arī ārā visai skaļi lija un ducināja pērkons. Tik smuki bija,ka bail. Un es jau atkal vakar iedomājos- žēl ka man nav normāls bilžu aparāts.
Es tagad būtu vēl gulējusi,līdz pat divpadsmitiem. Bet par cik oma nemāk turēt muti,pie tam 7:33,kad visi normāli cilvēki vēl guļ,viņa sāka bļaustīties pa visu māju- Kur ir mans biezpiens? Nu jā,man vispār biezpiens kā tāds negaršo,vienīgi biezpienkārumsieriņus es ēdu un arī biezpiena bulciņas,bet tas arī viss. Bet,neņemot to vērā,viņa man vēl prasa. Biju dusmīga. Visiem tās omas kaut kādas normālas,cep garšīgas kotletes,bužina aiz vaigiem,dod naudu un vēl nezin ko. Bet manējā man dod kaut kādu cūkēdienu (nē,bet tiešām,viņa nemāk gatavot garšīgi),iedod divdesmit santīmus un vēl pasaka,ka es esot vāja un kaulaina (kas vispār nav iespējams),ka man vajag jaunus apavus (bet kad paprasu tiem naudu,uzreiz pasaka,ka šitie paši vēl man esot labi) un vēl uzbļaujot,ka kāds ir nozadzis viņai biezpienu un lai es pagriežu televizoram skaņu klusāk (kaut arī televizors ir izslēgts). Nu ja,un tā katru dienu,un vēl trakāk (apmēram trīs stundas viņa var bļaut bez apstājas par neko),un tāpēc nebrīnaties,ja kādu mīļu dieniņu drīz arī es sajukšu prātā.
Es atkal sūdzos. Damnit.
Un par savām domām es vispār negribu runāt,jo to ir pārāk daudz un bezjēdzīgu un neiespējamu,bet pats labākais ir,ka tās tik un tā grozās manā galvā un grib iekosties manās smadzenēs. Un atkal Elīna murgo.
Atcerējos,ka vienā raidījumā (Neticami,bet fakts) stāstīja kaut ko par cilvēka apziņu. Bet apgalvojums,ka apziņas stāvoklis,kad cilvēks ir iemīlējies,ir līdzīgs kā prāta aptumsuma laikā,šķiet diezgan patiess,ja tā padomā..
Vēders burkšķ un sāp.
Starpcitu,es pārdodu savu mp3 ar 2gb pa 10,jo man viņu galīgi nevajag. Man tam ir domāts mans muzikālais telefons.
Tikko piereģistrējos spoki.lv ar lietotājvārdu nezinkas.
Manā galvā skan viena briesmīga melodija un man ir nezinkapēc ir nokačātas visas šausmenītes daļas. Un ēdu es nektarīnus,baigi labie. Izskatās,ka šodien atkal visu dienu nīkšu mājās. Pērkons vēl ducina. Ahh. Izvelciet mani laukā,lūdzu.