Man nenāk miegs

Nebiju ne skeitparkā,ne kaut kur citur. Pusstundu ārā pasauļojos un tas arī viss. Vairāk nevarēju izturēt,jo garlaicīgi. Neuztraucies,saules karstums mani nebiedē. Garlaicība gan. Tāpēc pārējo laiku bezjēgā vārtījos pa gultu ar zīmuli rokās un papīra lapām pie kājām. Kaut ko rakstīju,kaut ko zīmēju,kaut ko domāju. Parakņājos rakstāmgaldā. Atradu divus santīmus,daudz papīrus,dažas burtnīcas un veco mp3 pleijerīti. Izrādās,ka vēl ejošs,vo vells. Bet tās dziesmas nekam neder. Izdzēsu un tā nu šis stāv tukšs. Slinkums pagaidām aizpildīt. Savukārt tos divus santīmus uzliku pa virsu pieclatniekam,zem kura atrodas Beach Party biļete. Tātad,man uz tām divām dienām kontā ir pieci lati un divi santīmi,bet nezinkāpēc man šķiet,ka ar to pietiks tikai pusdienai? Vajag vēl. Jāzvana tētim. Vot,tā ir Krīze!
Un tagad es sapratu,ka mana istaba atkal ir apgriezta kājām gaisā.
Ir jau pusdivi,bet šķiet,ka pirms mirkļa bija pusviens. Sarakstos ar uķibububūbinēto murmuli un graužu krekerus. Man nenāk miegs. Jau kādu laiku bez apstājas skan Sum41-Always. Bet pārslēgt nemaz negribas. Ik pa laikam kaut ko uzpaintoju. Nezinu kāpēc,bet šī muļķīgā nodarbe mani mazliet aizrauj.
Un šovakar (nu jau varētu teikt,ka vakar vakarā) mēs ar Kārļū izdomājām,kad būsim rich like bitches,mēs brauksim uz Ibizu.
Un TU,lūdzu,beidzot pazūdi no mana prāta!
Tas arī viss,ko pašlaik gribēju pateikt.
Ak,un kā vienmēr,apēd mani.