Kārtējais dīvainais sapnis. Es un vēl kāds bars cilvēku iegājām veikalā Trepītes. Tur es atspiedos pret lielo alkahola plauktu un tas viss sagāzās. Par cik sapņos ir iespējams neiespējamais,saplīsa tikai dažas pudeles. Tad Speidža paķēra kaut kādu zaļa bumbieru liķiera (ja tāds vispār ir,bet nu sapnī bija) pudeli un mēs skrējām kaut kur prom. Un pārējie arī,kaut ko katrs paķēra un skrēja mums pakaļ. Manuprāt,vienīgais tulkojums tam visam ir,ka man ir manāms alkohola trūkums organismā.
No rīta noskatījos The Uninvited. Vakarā un pa nakti kaut kā neērti mazliet. Ja godīgi,biju gaidījusi ko labāku,jo vidū bija diezgan garlaicīgi. Bet beigas gan bija iespaidīgas. Kopumā nav ne vainas. Tad es apsēdos uz spoguļgaldiņa un aplūkoju sevi. Izskatās,ka esmu notievējusi,jo vēders sēžot vairs tik neglīti neizskatās. Pārsteidzoši jauki. Tad sataisījos,lai varētu rādīties ielās,un aizgāju uz veikalu pēc kredīta. Man kredīta nebija kopš pirmā datuma,un tagad es jūtos laimīga,jo BBP varēšu sazvanīties ar visiem viņiem,tiem,ar kuriem vajag. Es zinu,ka man obligāti jāsatiek Kārlēns,laikam arīviens tāds Andris no kautkurienes,Kuldīgas laikam. Un vēl man otrajā dienā,22:20 pie Lielās skatuves būs jāsēž kaut kam uz pleciem. Un tas viss sākas JAU PARĪT. Vareni!
Atlikušo šīs dienas daļu nosēdēju dīvānā pie televizora,bet man bija labi. Apēdu trīs saldējumus. Karameļu bija visgaršīgākais,jo es mīlu karameļu saldējumu. Plombīra bija neparasti salds,bet šokolādes saldējums bijā īpašs. Jo šis šokolādes saldējums garšoja tieši tāpat,kā tas,kuru es bērnībā ēdu vienmēr,kad braucām pie vienas Sintijas uz laukiem. Vienmēr piestājām Grobiņas veikalā un es ņēmu brūno un Sintija- balto saldējumu. (Mēs tad visu saucām krāsās. Mazie,bezrūpīgie bērni,kuriem galvenais ir rotaļlietas un saldumi.) Atceros to tā,it kā tas būtu noticis vakar.
Vēl man bija bulciņa ar rozīnēm,kura bija pirmā garšīgā bulciņa ar rozīnēm manā mūžā,jo man nekad nav garšojušas bulciņas ar rozīnēm. Un piens,kā tad bez piena?
Es aizdomājos. Par pagātni. Šoreiz jau vairāk par pagātnes sīkumiem,jeb,mana mūzikas gaume ir mainījusies. Tagad es,piemēram,klausos ko tādu,par ko pirms pusgada būtu teikusi fuj. Piemēram,Gustavo,KK,Nirvana un Bullet For My Valentine. Tagad es,var teikt,dievinu šo mūziku. Viss mainās acīmredzami. Arī cilvēki. Bet kāpēc reizēm citi nespēj pieņemt citu pārmaiņas? Un jau kuro reizi saku,ka visi cilvēki Ir dīvaini.
Un atkal jau es aizdomādamies aizrakstījos. Piedosiet?
Karbonāde ar kartupeļiem ir pieveikta. Garšīgi. Tagad es neatteiktos no auksta alus vai d-lighta. Rrr. Bez tam,man ir tik labs garastāvoklis,ka es gribētu samīļot un sabučot visus cilvēkus uz pasaules. (ciešsapskāviensTev)
Nobeigumam atstāšu jums šo burvīgo dziesmu. The Red Jumpsuit Apparatus - Your Guardian Angel.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru