Atvēru logu un apsēdos uz palodzes. Bezcerīgi skatījos apmākušajās debesīs,kuras vienu mirkli bija krietni noskaidrojušās,bet tagad atkal jau mākoņi ņem virsroku. Kā vienmēr,domāju. Un jutu,ka šis laiks ir īpašs. Neskatoties uz pelēkajām debesīm. Gluži kā ziemassvētku gaidīšanas laiks,tikai daudz vasarīgāks un trakulīgāks. Visi cilvēki tieši šodien,klusi,bet sāk rosīties Liepājā. Ir jūtama Beach Party tuvošanās smarža. Jau rīt viss iet gaisā.
Aizgāju uz vannasistabu ar domu izmazgāt matus un cerību,ka šodien būs siltais ūdens. Bet nē. Man vēljoprojām nav ne siltā,ne pat aukstā ūdens. Un tas viss tikai tāpēc,ka kaimiņi nopludināja ceturtdaļu (vai piektdaļu) mūsu dārza un tagad kaut ko kaut kas uz ielas čakarē ar trubām vai vēl sazinko,lai viss atkal būtu OK.
Vēl bija tāda lieta,kā tad,kad es atvēru durvis,man priekšā izkrita viens zirnekļveidīgais briesmonis. Protams,tam sekoja bailīgs vaids. Bet tad es to likvidēju (kā parasti,ar putekļusūcēju). Bet Misija nav vēl pabeigta,jo pilna māja ar tiem briesmoņiem.. Brr.
Es skatos uz sevi spogulī un nesaprotu ko darīt. Ko darīt ar matiem,un ko darīt ar domām,ar emocijām. Uzvelku gaišos džinsus,aplieku zaļo jostu un apsēžos uz gultas malas. Domāju,domāju,bet nespēju atbildēt uz vienu jautājumu- Kā labāk?
Mana iesalusī sirds vakar tika atkausēta. Bet esmu sapratusi vienu. Mīlestība nebeidzas,beidzas tikai pieķeršanās. Vai kaut kā tā. Es ne vienmēr māku no labas domas izvilkt skaistu teikumu.
Iespējams,ka esmu aizrāvusies ar kontrastu,bet es pasauli gribu redzēt daudz,daudz košākās krāsās.
Ne tikai fotogrāfēt. Mani tikko pārņēma vēlme nolakot lillā arī kāju nagus. Ha ha,jā. Un atkal klausos Blink182 - I Miss You. Un jūtu,ka esmu iekodusi savā lūpā.
Un nu virtuālas bučas un apskāvieni,lai jums jauka diena!
Vēl bija tāda lieta,kā tad,kad es atvēru durvis,man priekšā izkrita viens zirnekļveidīgais briesmonis. Protams,tam sekoja bailīgs vaids. Bet tad es to likvidēju (kā parasti,ar putekļusūcēju). Bet Misija nav vēl pabeigta,jo pilna māja ar tiem briesmoņiem.. Brr.
Es skatos uz sevi spogulī un nesaprotu ko darīt. Ko darīt ar matiem,un ko darīt ar domām,ar emocijām. Uzvelku gaišos džinsus,aplieku zaļo jostu un apsēžos uz gultas malas. Domāju,domāju,bet nespēju atbildēt uz vienu jautājumu- Kā labāk?
Mana iesalusī sirds vakar tika atkausēta. Bet esmu sapratusi vienu. Mīlestība nebeidzas,beidzas tikai pieķeršanās. Vai kaut kā tā. Es ne vienmēr māku no labas domas izvilkt skaistu teikumu.
Gribu fotogrāfēt tāpat,kā toreiz. Nav tikai ar ko. Še jums,bilde.
Iespējams,ka esmu aizrāvusies ar kontrastu,bet es pasauli gribu redzēt daudz,daudz košākās krāsās.Ne tikai fotogrāfēt. Mani tikko pārņēma vēlme nolakot lillā arī kāju nagus. Ha ha,jā. Un atkal klausos Blink182 - I Miss You. Un jūtu,ka esmu iekodusi savā lūpā.
Un nu virtuālas bučas un apskāvieni,lai jums jauka diena!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru