Šodien tik daudz,dažādu domu šaudās pa galvu,ka man sāk palikt bail. Bail,ka galva nesāk kūpēt. Visvisādas tur domas par cilvēkiem. Par cilvēkiem. Par sevi. Par apkārtējiem. Par dzīvi. Par emocijām. Par domām. Par visu. Un pretrunīgās domas..
Tikai jūs nedomājiet tik daudz,jo nevienā bākā nevajag jaukt kokteili,dzirdi,NEVIENĀ! Tas tikai radīs liekus sarežģījumus,galvas sāpes un vēl visādas blakusparādības.
Šodien,kā par brīnumu,jo ir karsta diena,ārā izvilkos tikai ap četriem. Aizgāju uz skeitparku,kur bija izcili maz cilvēku. Satiku Sani pēc ilgiem laikiem. bet nu,diži nesanāca parunāt,jo drīz vien jau es,Kārlis un Andžis,gājām peldēt. Ūdens šodien bija vienkārši dievīgi silts un vismaz nebija tik rāms,kā pēdējās dienas,parādījās arī vilnīši. Tad es sapratu,ka aizmirsu izņemt stīpiņu,rezultātā tā arī pazuda ņurkojot. Mana baltā stīpiņa,ahh.. Un tad mēs gulējām kāpās. Un drīz jau devāmies atpakaļ uz skeitparku. Kārlis izvaroja sulas paciņu,jo viņam bija liela vēlme kautko kautkur bāzt iekšā-ārā-iekšā-ārā.. Tad tur parādījās Gailis,tad Monta ar Elīnu,kuras sen nebija redzētas,tad vēl Madara,Bende un Boja,un tad vēl tie daži puikas un bija daudz vairāk cilvēku,nekā sākumā. Jaukiņi. Un tad mēs aizgājām līdz gailim un tad uz jūriņu. Ūdens mazliet vēsāks nekā iepriekš,bet bija labi. Pēc tam vēl aizgājām uz parku,un drīz devāmies arī mājās,jo nebija vairs ko darīt.
Un te nu es esmu. Dzirdu tikai klaviatūras taustiņu skaņu,datora rūkoņu,aiz loga vietējo suņu rejas un putniņu čivčivināšanu. Garastāvoklis-nezinu. Esmu mazliet pikta. Kā vienmēr. Kā vienmēr,kad tevis nav klāt,jo tad es neko nezinu un man vienkārši pietrūkst.. Bet tā viss ir normāli. Itkā..
Vārīti pelmeņi nav garšīgi.
Mamma atkal teica,ka es esmu nēģeris,un ka man ir ļoti brūna mugura. Tas priecē.
Rīt tad laikam čills jūrmalā,un atkal ar ūdenspīpi. Bet jūrmalā tas ir piectūkstošdeviņsimtsešdesmitčetras reizes labāk. mm.
Bet pasakiet man vienu-Kāpēc man šodien visādi draņķi mīl durties pēdās? Vienreiz uzkāpu kautkam asam,to izvilku,otrreiz tāpat. Bet beigās arī iedūrās kaut kāda melna skabarga. Tagad tikai jāizdomā,kā lai dabū ārā..
Tagad es draugiem.lv domubiedru grupā lasu interesantos faktus. Kad izlasīju,ka pastāv intenacionāla organizācija,kuras galvenais mērķis ir noliegt jebkuru zinātniski pierādīto faktu,un šī organizācija vēl aizvien apgalvo, a zeme ir plakana,es tomēr sapratu,ka cilvēkiem tiešām nav ko darīt. Un ābolu ēšana no rīta palīdzot labāk pamosties nekā kafija,būs jāpamēģina. Bet vispretīgākais,ka cilvēks gada laikā norij apmēram 3 zirnekļus,bet manuprāt,es neesmu vēl nevienu norijusi. Fui.
Man gribās panašķoties,bet mājās nekā tāda nav,un visi veikali jau ciet.
Aiz garlaicības iegāju sīrups.lv un izpildīju kautkādu testiņu,kas teica,ka es esmu pietiekami gudra,lai saprastu,ka šīs vasaras iepazīšanās nav jāuztver nopietni,un tieši tāda arī būšot mana attieksme. Man tikai jāuzmanās,ka rotaļājoties netīšām neiemīlos! Bet ziniet kas ir? Nu jau ir par vēlu. Khe,khe..
Tagad gan laikam būs jāiet meklēt kautkas,ar ko varētu izvilkt to skabargu..
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru