Šorīt mans kaķis tēloja ņaudošo modinātāju. Un es nevarēju nepamosties,jo viņš ņaud skaļi. Nevaru ciest,ka mamma viņu ielaiž manā istabā. Noteikti tāpēc,ka viņai pašai no rītiem viņš uzkrīt uz nerviem. Acis vēl miglojās,bet es mēģināju aizsoļot līdz vannasistabai. Izdevās,turklāt bez starpgadījumiem. Pēc tam pie datora,kā vienmēr. Agnese sūdzējās,ka kāds viņai no WEB atsūtījis tādu un šitādu īsziņu,pēc piecām minūtēm man pienāca tāda pati. Gudri. Un tad mammai vajadzēja tur kaut ko,tāpēc es nogāju nost. Pa to laiku es mēģināju izdomāt,kā šodien izskatīties. Kādas divdesmit reizes pārģērbos un beigās paliku pie šortiem un melna topa ar garajām piedurknēm (slikta izvēle šai karstajai dienai,bet es jau nezināju,ka būs tik karsti). Un tad kaut kad devāmies iepirkties. No mājām uz Rimi,no Rimi uz Kurzemi,no Kurzemes ar tramvaju uz XL Salu,no XL Salas uz Baatu,no Baatas uz mājām. Nogurdinoši. Tāpēc mammai vajag nolikt auto vadīšanas tiesības un pašu auto. Bet tagad es esmu mājās (beidzot). Man ir daudz ēdamā. Jaunas saulesbrilles. Un jaunas datora austiņas. Kaifīgas,ar super-basiem. Tas nozīmē,ka atkal varēšu kārtīgi izbaudīt klubu mūziku. Tas ir jauki.
Es izdomāju,ka vairs negribu augt garumā (platumā jau arī nē),jo man tik ļoti patīk,ka esmu 169 cm gara. Pirmkārt,tas skaitlis ir skaists. Un 170 jau izklausās daudz,169 gan ne. Bez tam,es negribu būt gara. Jā.
Man pēc stundas jābūt pie Trepītēm,un uz jūru ar Elīnu. Tāpēc es atkal dodos taisīties.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru